Uzsākot kopdzīvi ar vīrieti, mācējāt gatavot?

Praktiski nekad un neko negatavoju! Dzīvojam pie maniem vecākiem, tā kā mums 1 pavārs mājās ir, nav jēgas man pa vidam kaut ko tur mocīties. Vispār besī tās visas virtuves padarīšanas! :D Varbūt, kad dzīvosim 2 vien, tad mācīšos. Pagaidām ir labi kā ir!! :)

Mācēju, turklāt uzskatu, ka diezgan labi gatavoju :)

Man ļoti patīk gatavot, bet man neraža, ka tagadējā dzīvoklī, kuru īrējam nav cepeškrāsns, tā kā man patīk taisīt ēdienu, kas jācepj krāsnī, manām pavārmākslas izvirtībām ir uzlikts veto :D
Noteikti, tad, kad ar mīļo būs pašiem savs miteklis, kas noteikti būs ar cepeškrāsni, gatavošu uz nebēdu :)
Bet arī "nekrāsns" ēdienus varu pagatavos, draugs gan mani cernšas pieradināt atkal lietot sāli, jo to es prakstiski nelietoju. Viņam labāk patiktu, ja es ēdienam bērtu veselu katoti sāls.

Uzsākot kopdzīvi mācēju gatavot tikai omleti :D Bet kā izrādījās, dziļi apakšā slēpās kulinārijas talants un garšvielu izjūta, tāpēc talkā ar recepšu grāmatu nebeidzu pārsteigt visu dzīvesbiedra ģimeni :)

Tā īsti neatceros, mācēju jau laikam kaut ko. Bet nopietnāk protams saķu gatavot kopdzīvē. Bet tā pa īsto sāku jau nākamjā kopdzīvē ar tagadējo vīru, virtuve foršāka, vīrs foršāks, gribas vairāk palutināt.

Patīk gatavot, kut ko uzmeistarot, īpaši ne pēc receptēm, bet pēc pieejamiem produktiem, tā, nu kas mums te mājās ir, varētu šo un šo salikt, pielikt... un tad bieži vien vēl labāk sanāk. Vīrs arī gatavo vienkāršākus ēdienu, dara melnos dabus - tīrīšana, griezšana. Vēl viņš man mažgā traukus, es krietni retāk. Nu tāda mums darba dalīšana.

Paša gatavots ēdien ir pavisam cita leita, gan garšas ziņā, gan veselīgāku var uztaisīt. Un krietni ekonomiskāk, it kā jau nav vajadzības, naudas peitiek. Gad sakārojas var atstāt arī 20Ls restorānā, bet tā kā patīk un garšīgi sanāk, tad jau labāk mājās.

iistenibaa,sapratu ka maaku gatavot,tad kad paarceelos pie drauga.
kad dziivoju pie vecaakiem tad nedariiju iisti neko,ne gatavoju,ne tiiriiju,ne mazgaaju velju :)
un tad,kad 17 gados parcelos pie drauga,sapratu ka maaku vairaak nekaa domaaju :)

kad saakaam dziivot kopaa, maaceeju viena veida zupu uzvaariit, vienu meerci uzteaisiit un olas uzcept :D bet - tad es vnk saaku gatavot :D izraadaas maaku ljoti labi, maneejais domaa, ka es meloju, sakot, ka neko neprotu.... bet es pati tieshaam domaaju, ka neprotu....

Mēģinu, mācos. Parasti sanāk, kādreiz nesanāk. Laikam vnk nav talanta :p
Vīram gan - ņem un liek visu uz dullo, bet rezultāts ideāls :D

man mamma iemācīja gatavot jau bērnībā, tāpēc pratu gatavot, kad sāku dzīvot ar savu draugu. tiesa gan, lielas jēgas no tā tagad nav, jo viņš ir pavārs :D

Mācēju, tomēr ne uz pusi tik labi kā tagad :) Pašlaik esmu sajūsmā par ēst gatavošanu un vīrietis ir sajūsmā,ka man patīk, protams :D

Es arī māku jau kopš bērnības un arī nesaprotu, kā var nemācēt :) Nu vismaz runājot par vienkāršiem ēdieniem, jo es zinu sievieti, kura būdama toreiz 20 gadus veca, kartupeļus nemācēja uzcept...

Sev es protu gatavot, t.i., bez garšvielām un produktiem, kas man negaršo. Ilgus gadus arī mājās ģimene ēda vienu ēdienu, bet es pašpagatavotu. Neriskēju citus ar to barot, tā ka sorry, mīļais :D

maceju est gatavot.ar gadiem prasmes uzlabojas(visas jomas:D). domaju,ka tur nekadas zinasanas baigas nevajag.ko tur nemacet? ne jau atnakot no darba es tagad vakarinas taisisu medus torti ar kaut kadiem ekskluzivajiem edieniem.

Es arī uzskatu, ka pavisam primitīvas lietas jebkurai meitenei/sievietei jāprot.
Mans sapnīts iemācīties lazanju taisīt - varbūt kāda var padalīties ar receptīti? :) mmm.

māku, bet nekad neesmu uzskatījusi, ka sievietei jāgatavo ēst. mums ir pilnīga vienlīdzība, kā nekā abi strādājoši cilvēki.
ja es viņam taisu ēst, tad tā skaitās palutināšana, nevis ikdiena :D

Kad sāku dzīvot kopā ar savu ex , tad es nemācēju gatavot, viņš mācēja, tad nu kopā gatavojām, kamēr tā lieta aizgāja, un pārspēju viņu kotlešu cepšanā :D Tagad protu gatavot daudz ko :) Un, jā, man bija 19 gadu. :)

Nekad mājās nebiju gatavojusi (nu ok, retu reizi) bet kā rādās, laikam skatoties, kā to dara mamma un vecmāmiņa, biju daudz apguvusi. Nu ja galīgi kaut ko nezināju, zvans mammai un prasu "Kā tur to taisa?" :D Bet būtībā, kad iesāku, uzreiz ļoti labi un ar izdomu gatavoju. Kad izšķīrāmies un aizgāju viena dzīvot, par manu pavārmākslas meistarklasi kļuva omlete brokastīm, pankūkas pusdienām un roltons vakariņām :D

Manuprat jebkurai sievietei ir japrot gatavot un tas jadara,neatkarigi no ta cik pelna. Tapat ka virietim javar aizstavet,pasargat sieviete nevis japelna lai noligtu advokatu vinai un miesassargu :D

Māku gatavot jau no bērnības. Daudz dzīvojos viena pati un ar desmaizītēm man nepietika.. Mamma iemācīja un tā nu mācījos un taisīju.

Man tā tīri intereses pēc - Ko Jūs ēdat, ja abi negatavojat?
Pusfabrikātus, katru vakaru ārpus mājas?
Es nevarētu ēst visu laiku pusfabrikātus vai ārpus mājas.

Mums ir aptuveni tā!!! :D