Slēptās domas :)

*t.b. kaut ko sliktu

man ir gari un biezi mati... vakar gāju mājās un dzirdēju kā viena no meitenēm, kas nāca pretī, teica otrai "paskaties kādi mati, apcirt prasās"

pastāv kompleksaina sabiedrības daļa, kas nevar iztikt bez citu aplikšanas, jo gluži vienkārši... ja to nedarītu, nāktos pamanīt savus trūkumus.

Man vienmēr skatoties ja kada ne visai izkatas pirma doma -LV. UN ja visām būtu vairāk laika un naudas mūsus sievietes būtu super smukas.Visas-resnāds,tievās,jaunās,vecākas. Vienmēr ta doma iezogas prātā. Pie sevi smejos tik par tām kas staigā uz papēžiem ka paralizēti sienāži, jo velk pārāk augstu papēdi kas nav piemērots konkrētai kājai.

Jā, es vienmēr ievēroju gan skaistas, gan ne tik skaistas sievietes uz ielas, veikalos, jeb kur.. Un protams pie sevis domās izsaku par to komentārus.

Jā, laikam jau pareizi pateici. Tā dara kompleksaini cilvēki. Laimīgam, ar sevi apmierinātam cilvēkam taču nav nedz laika, nedz vēlēšanās domāt šādas domas par citiem, vai ne?

nē, parasti drīzāk apbrīnojos par skaistām kājām, siltām acīm, asprātīgiem ietērpiem, smaržām utt..

Jā, esmu diezgan kritiska gan pret sevi, gan citiem, bet tā jau ir mana problēma. :-D Nedomāju, ka vienmēr ir jāizsaka savas domas, it īpaši, ja neviens to neprasa.

Es piemēram vairāk cenšos ievērot skaistus cilvēkus-prieks skatīties un citreiz pasmeļos kādu ideju-frizūrai, apģērbam, meikapam utml.. bet nenoskauzu. Negatīvie komentāri tikai par cilvēkiem, kas staigā kā šmuļi un kas paši uzprasās.

lielakoties, ieshaujas domas prata ieraugot neglitas meitenes.. tad domas iedomajos, kas vinjam izskatas neglits, un ka to var labot :D lielakoties- pietiek vien izraustit uzacis un uzkrasot acis, lai skietami neglita meitene parverstos glitaa :)
Un jaa, mati- ja vini 90% gadijumos butu izmazgati un saknes piekrasotas, viss butu super. Nerunaju par gariem, isiem, kupliem planiem. Pretigi skatities uz nemazagtiem, aste sanjemtiem matiem un tumsiem/gaisiem matiem ar ~4cm attaugusam saknem

nemēdzu domās izteikt kkādus komentārus.. kam man? man ir svarīgākas domas, un vispār ja tā padomā, par kādiem nepazīstamiem cilvēkiem nedomāju,.. man vienalga par viņiem..

Viena paziņa, nevis domās, bet gan mutiski izsaka visas piezīmes,kuras nebūt nav maz.
Nezinu, man kaut kā pilnīgi neinteresē, ja vien nav tiešām, kas ekstravaganti krītošs acīs.

nē, parasti drīzāk apbrīnojos par skaistām kājām, siltām acīm, asprātīgiem ietērpiem, smaržām utt..

Ar mani tāpat. Meklēju pozitīvo, kādu ideju aizņemties.

Ja kaut ko ievēroju, tad parasti tas ir apģērbs, piem. kāds interesants mētelis vai soma, zābaki tur utml., padomāju par to, kur gan pirka... Bet tā, ka negatīvā ziņā par izskatu - nē. Man neinteresē citi cilvēki, to dabas dots izskats, efekti vai defekti. Atzīt, ka tur kādai skaista figūra vai skaisti zobi, protams, atzīstu, bet tā, ka piem. pie sevis kādu nolieku - tā nav.
Bet ļoti bieži novēroju, ka daudzām ir tā mānija citus nolikt, bet sevi vērtēt augstāk, tepat forumā tas ir novērojams un ne tikai par vizuālo, arī par uzskatiem, domām, rakstības stiliem un ko tik vēl ne. Pašas ne labākas, bet citiem bāž degunā it kā "trūkumus".

Es domāju pie sevis tikai tad, kad tiešām kaut kas ļoti "spiežas acīs" no apkārtējiem, bet necenšos ļoti analizēt. Katram savs! Un tas, ka es kaut ko neizprotu, nenozīmē, kas tas ir nepareizi vai nav skaisti.

nē, parasti drīzāk apbrīnojos par skaistām kājām, siltām acīm, asprātīgiem ietērpiem, smaržām utt..

piekrītu par šo.. :)

Ja pamanu uz ielas kādu sievieti, tas ir tāpēc, ka viņa ir skaista, gracioza stāja, skaists apģērbs, baltas skaudības vērti mati un izmeklēti aksesuāri, parējās meitenes, vienkāršas,ne pārāk glītas nekrīt acīs un arī nedomāju par tādām. Par draudzenēm, ja kāda nesapošās, ir palaidusies, vai visādi citādi, vienmēr atgādinu, jo no malas vienmēr viss ir labāk redzams un reizēm tai draudzenei ir vajadzīgs kāds, kas godīgi pasaka no malas: "piebremzē ar saldumiem".

nedomāju par meitenēm uz ielas ne labu, ne sliktu, jo vnk eju ar savām domām un nemaz nepamanu kādas meitenes man garām iet. Labākajā gadījumā pamanu kādu forša izskata puisi, bet arī ne vienmēr.

Nu neticu ka visas tiešām paman tik skaistās un domā - ui cik labi izskatās un ka kādai tomēr pamanam, ka kaut kas nedaudz varētu būt savādāk. . Piemēram šodien aizdomājos, ka vienai jaunai meitenei pie bālas sejas ādas balinātie dzeltenīgie mati nemaz nepiestāv. Vai arī ka kāds apģērba gabals neizskatās saskaņots.

Varbūt esmu tizla, bet es nekad neko neievēroju. Atrodoties uz ielas speciāli neblenžu uz citiem, nevērtēju kādi kuram mati/apģērbs/apavi, ejot, protams, redzu citus, bet atmiņā nepiefiksējas, kas un kā bija, vienmēr esmu savā domu pasaulē, plānoju savu dienu, nedēļas nogali, sastādu galvā iepirkumu sarakstu, visādas random domas galvā. :D

Es domāju gan labo, gan slikto pie sevis, ja meitene tiešām ir skaista, tad to atzīstu, bet nu mēdzu arī domāt, ka būtu normāla meitene pēc skata, ja tikai mazliet spogulī paskatītos un kaut vai acis uzkrāsotu.

Un es pret sevi esmu kritiska, tāpēc varu arī par citām visu ko teikt. :D

Arī draudzenēm pasaku, kas patīkt un kas nepatīk, lai zina, jo man arī viņas pasaka kaut vai to, ka kāds kg man nācis klāt.