kolēģes darbā

Nepadotos!Un ja kolēģes patiešām tīšām iegāž,tad vienkārši atbildētu,skaties ka pašai drīz kas neatgadās.Parādi raksturu,neesi vāja jo ja parādīsi vājumu,ar tevi spēlēsies!

Vienkārši,negribas man katru dienu iet uz darbu un šīs smaida sejā tādas draudzīgas visas,kgan īstenībā zinu,ka čūskas. Un Ja arī ne apzināti viņas taisa man nepatikšanas,tad nu klaču bābas tur visas ir,un man tas riebjās.
Negribas katru dienu strādāt ar tādām kolēģēm :/

sievieshu kolektiivs!
visas vinjas chuuskas!

hmm. es tavā vietā viņām laipni nesmaidītu pretī katru rītu. un vsp nesarunātos. iepriekšējā darba vietā man tā bija ar atsevišķiem cilvēkiem. vnk es varēju visu dienu ar to cilvēku nosēdēt blakus un ne vārda nepārmīt. bet vienreiz arī konkrēti vienu tanti noliku pie vietas. bija liela bļaušana utt, bet rezultātā bija respekts. nu vismaz puslīdz, un tik daudz stulbību nebija jādzird.

Strādāju otro mēnesi un esmu pamanījusi,ka dažas no kolēģēm (nezinu kuras) vadībai stāsta muļķības par mani un dažādos veidos mēģina iegāzt un uztaisīt nepatikšanas

kad to pamani/dzirdi, varbūt parunā ar priekšnieci? ka tā nav taisnība utml? vispār traki...

Es parunatu ar tam cuskam un speletu preti!

A varbūt tā nemaz nav, ka kolēģi ir slikti, vienkārši tu neesi spējusi iejusties kolektīvā!? Pastāstīšu piemēru, kad remontēja ofisu un visas meitenes palīdzēja pārkrāmēt mapju plauktus, jaunā darbiniece SĒDĒJA UN LASĪJA ŽURNĀLU, it kā uz viņu notiekošais neattiecas, tas ir normāli, jūsuprāt? Pirmkārt, lasīt žurnālu, otrkārt, šādi izturēties?

kur ir garantija, ka cita darb vieta nesaskarsies ar to pasu? sadi gadijumi, ka parastie stradniecini iet pie liela bosa un sudzas ir loti izplatiti. ta ka es uzskatu, ka jebkura darba vieta ir kads parazitisks cilveks.

Gandrīz visos kolektīvos ir aprunātājas, klaču bābas. tur neko nevar padarīt.

Sūdzēšanās kādam augstākam visu varētu pasliktināt..

es ieteiktu dot atpakaļ, parādi tām šļurām, ka neesi ar pliku roku ņemama un tik viegli nepadosies!

Man bija gandrīz identiska situācija. Neko uzliku mīksto un turpināju strādāt, jo man bija mērķis. Ar laiku vinjas saprata ka tik drīz prom neieshu un pierima :D Varu pateikt, ka gudrs priekšnieks šitām visām klačām stāv pāri. Kāda sfērām Tu apm strādā, ja drīkst prasīt?

sievieshu kolektiivs!
visas vinjas chuuskas!

piekrītu daplim. :D
pati strādāju visai zināmā firmā un sākumā viss baigi skaisti. Es biju jaunakā, man 19. Kolektīvā vēl meitene, kurai 23 un divas sievietes uz 40 un 50 gadiem. Ar visām it kā viss forši un tad sākās tas pats, kas tev.. Nekad neesmu ļāvusi un neļauju kāpt uz galvas, gāju pie vadītājas parunāties, ka nav taisnība. Izrunajāmies, šķita okej. un kā izrādijās, tās vecākās 40 un 50 savā starpā pazīstamas kopš pusaudžu gadiem un viena pat bijusi vedējmāte. VĀKS! un tad visas mani tur centās noēst. man bija vieni no labākajiem rādītājiem un varēju kandidēt uz cita veikala vadītāju... BET arī mana vadītāja sāka piebalsot un beigās mani atlaida (biju pieņemta uz noteiktu laiku) un kapēc? tikai tapēc, ka esmu labāka par tām, kuras tur strādā gadus 5 un pa zāli izskriet vairs nevar kā jaunās.. pie priekšnieces vairs nevērsos, jo dzirdēju kā vadītāja priekšniecei melo un kam gan priekšniece ticēs - jauniņajai vai vadītājai? muļķīgi!lieki piebilst, ka arī otra jaunā meitene tika sūtīta prom.. beigās biju priecīga, ka esmu prom. Tagad skatos, visos veikalos jaunas meitenes, bet tur... vēljoprojām tādas vecenes.
Tā, kā rezumē tāds, ka ej un cīnies. Pierādi, ka esi labākā un ja nu tiešām tev ir cita vieta, tad nav vērts. Lai varās savā sulā.

oj, sorī, ka tik gari. :D

katrai monētai 2 puses.. es šobrīd savā darba sanāk, ka esmu čūskas lomā, bet ziniet, tā meitene pati uz to visu provocē, jo tas mums vairāku gadu laikā ir pirmais tāds gadījums un tas norāda, ka nav labi ar jaunpienācēju, nevis patstāvīgo kolektīvu. :) tā lūk, neesiet subjektīvas :)

katevate, tas bija +/- kosmētikas veikals Rīgas centrā? :D :)

spotlight, jā :)

Uz pasaules ir tikai viens cilvēks,kurš tevi spējīgs apvainot.Kapēc tu izvēlies sevi apvainot?:) Ja esi pats labākais draugs sev,nav jau jēgas pārdzīvot,par primitīviem cilvēkiem,apvainot aprunāt,cenšas tikai tādi cilvēki,kuri neapmierināti ar savu dzīvi,izrādi tām nabadzītēm mīlestību,iejūtību esi saprotoša,māj ar galvu un saki,es saprotu ,ka jums dzīves neizdevusies,un jūtu jums līdz.Sāc par saviem sapņiem stāstīt,saki,ka tu tādiem sīkumiem aprunāšanām pati nekad neiesaisties,enerģiju netērē,jo tas ir atpakaļceļs,ka tu skaties vienīgi uz priekšu un zini ,ka daudz sasniegsi,ka tev pat liekas,ka esi tik labs cilvēks,kurš šo jauno amatu iegūs,jo vienmēr esi labā noskaņojumā,nekas tevi nesatrauc un nespēj izsist no līdzsvara.




/Nekad tur neietu,kādai kaut ko pierādīt,bet ieslēgtu līdzjūtību.ar nopietnu seju ausīs viņām visādas pozitīvas lietas lietu,ietu stāstīt viņām cik labi jūtos ,cik skaista diena,ka dzīve ir izdevusies,man ir labs darbs un labas kolēģes.Protams pie sevis smaidītu par to visu:D

Patīk dapļa smaidiņš :D

Ā, skaidrs, no sākuma šķita, ka pa to, kas trīs stāvus augstāk - apģērbu! :D :)

Bet vispār esmu pamanījusi, ka tajā veikalā strādā gados vecākas sievietes un kad septembra sākumā iepirkos, tieši nodomāju, ka ļoti nepatīkami apkalpo un nostāda neērtās situācijās (:D) un sapratu, ka uz tieši to veikalu vairs neiešu, izvēlēšos citus! :)

+ dapils

Tā problēma ir veca kā pasaule. Vari būt cik laba gribi un ticēt tai labajai attieksmei no kolēģu puses, bet tik un tā visas aizmugures samazgas nāk gaismā, redzot kā pēkšņi ne no kā mainās vadības attieksme. Un tad jau nepaiet vairs ilgs laiks, kad nāk ausīs, kas aiz muguras sarunāts. Riebīgi.

Un par to žurnāla lasīšanu pārceļoties- vai kāds pasauca to jauniņo klāt? Varbūt cilvēks neērti jūtas svešas mantas grābstīt+ varbūt nezin, ko nest, kur nest, kur likt. Kolēģiem jaunais jāiesaista nevis jaunajam kā sūdu mušai jāplijas virsū, jo jaunais nezin, kāda kārtība vecajiem.