Esmu pārāk liela sapņotāja. Es satieku kādu vīrieti gandriz katru dienu (mācamies vienā uni) un jau pirms esmu vinu uzrunājusi vai iepazinusies ar viņu, es jau esmu visu turpmāko izsapņojusi, kas un kā varētu būt, ko vinš kādā situācija varētu teikt, darīt. Bezmaz vai turpmāko dzīvi izplānojusi. Un ši nav vienigā situācija. Tādas ir bijušas neskaitāmi daudz. Un es neko nevaru tur padarīt, kā man kāds iepatīkas tā viss jau ir 'izplānots' jeb izsapņots. Kāda ir ar ko tādu saskārusies? Kā lai tiek no šīs 'slimības' prom? :(
tu vari izsapņot to visu. tas ir normāli, ja tev viņš ļoti patīk. tikai visas šīs fantāzijas viņam gan nestāsti, ko tu jau esi izplānojusi attiecībā uz jums :D bet principā mēs katrs drīkstam domāt to, ko paši gribam. kāda starpība citam, ko es domāju,vēljovairāk, ja tas paliek tikai pie manis. galvenais, lai tās nav kādas slepkavnieciskas domas :D
labi, ka neesmu vienīgā, bet nu jau man ir tāds periods, ka visu laižu tā viegli-būs, būs, nebūs , nebūs...un tad tā sapņošana neizplaukst tik ļoti :D Vai arī sasapņojos, un tad ir nereāls aplauziens, un pēc tam secinu, ka man ir pie vienas vietas .
Es vienu brīdi biju nonākusi otrā galējībā - ne no viena neko necerēju un negaidīju. Labi biju apstrādājusi pati sevi. Tad biju diezgan izdevīga mīļākā, neko neprasīju, scēnas netaisīju, principā biju kā čoms, ar kuru var seksot :D
Tad vienā dienā apnika, sarāvu tikpat viegli visus kontaktus. Un tagad sapņoju, gan par vienu konkrētu tikai :)
es esmu, noliku vienu mērķi sev, kas nav saistīts ar attiecībām utt. tas man tgd pirmajā vietā un ja arī kkas noiet greizi un nenotiek kā gribētos ar otru cilvēku, tad man tas vairs jau nav tik svarīgi, jo svarīgāks ir mērķis. nu kkā tā :D
es sapņoju, bet tajā pašā laikā pati sevi atgriežu realitātē, un nostāde sev priekšā reālos faktus. tad atkal sāku domāt par to, cik reāli ir mani sapņi pretī nostādītajiem faktiem. tas palīdz izlemt situācijās, kad tev ir jāizlemj un gribas saprast, kad pie velna īsti notiek.
man liekas, ka tā ir viena no visburvīgākajām sieviešu īpašībām. Vot kad zaudē šo savā ziņā romantisko, sapņaino naivumu, tad sieviete vairs īst nav sieviete, bet ciniska veča:). Arī man tā ir!