Ak jel... taču pasaki, paldies, ka tavs ķermenis ir vesels, katru dienu pārvieto tevi uz skolu/darbu, ļauj tev izjust emocijas, labsajūtu! Pārtrauc piekasīties, bet novērtē! Un tie nav tukši vārdi, vienkārši beidz skatīties savā nabā un palūkojies apkārt - cilvēki dzīvo arī bez rokām un kājām, bet tu čīksti par to, ka krūšu gali nav "pareizajā" formā! Tas nav normāli, tiešām.