jautājums no sērijas "varbūt kādai tā ir bijis?"
tātad - pulkstens ir puspieci un es saprotu, ka es jau šonakt vairs neiemigšu. kārtējoreiz. saprotu, ka dažu dienu laikā šis jau ir otrais posts par veselības problēmām no manis, bet, ko darīt.
visu savu dzīvi cīnos ar bezmiegu. šonakt, piemēram, neguļu. rīt droši vien aiz pārguruma vakarā atslēgšos ap desmitiem, parīt atkal negulēšu. kādreiz varēju dzīvot guļot ap divām stundām diennaktī, vai arī gulēju pa dienu. agrāk par to ļoti neiespringu, jo nebija tik nopietnu pienākumu kā tagad - bērns. protams, bērns guļ normāli katru nakti, bet es vienkārši nevaru iemigt. noskatos kādu filmu, domājot, ka iemigšu skatoties, bet nesanāk. izslēdzu kompi, grozos stundām pa gultu, kamēr izbesos.
reāli - miega zāles nav variants bērna dēļ, negribu iemigt tā, ka varētu viņu nedzirdēt. pati atceros, kā vienreiz centos naktī savu mammu pamodināt - viņai bija tā pati problēma un ārsts izrakstīja zāles, no kurām viņa gulēja miroņa miegā. esmu izmēģinājusi jau daudz ko - nomierinošas tējas pirms miega, balderjāņus, vienu brīdi pat dzēru pa 0,5 alum pirms miega, lai iemigtu, bet tad pārstāju, jo ar vienu vairs nepietika. kad pārstāju sīko barot ar krūti, atkal ieviesu to procedūru, bet tad sapratu, ka man no tā procesa tikai galvassāpes. viena tante ieteica konjaku. bet kaut kā negribas papildināt jau tā kuplās alkoholiķu rindas.
daudz par to esmu internetā lasījusi, bet neesmu vēl atradusi savai problēmai risinājumu.
varbūt ir kaut kādas tautas metodes, pašpalīdzības psiholoģiskie triki vai kaut kas tamlīdzīgs jums zināms?
895
