Vīrietis mani apkauno

chanely - labums tāds, ka man te, pie viņa, ir tikai dažas mantas un nekādas svarīgās. Es tagad prātoju vai vākt to visu prom, vai vēl atstāt. Ja atstāšu, tad gribēsies atgriezties...

Lai ko izvēlēsies, viss būs labi, jo viss notiek uz labu. Saudzē sevi ;)

Liels, liels paldies!
Man tiešām kļuva vieglāk pēc visiem Jūsu vārdiem. Varbūt viņš tiešām ir pilnīgs lohs, bet es esmu idiote, kas to neredz.

Nesaprotu, kaa tiek veidotas sadas attiecibas.
Karamelle, vaitad sakuma to jau neredzeji? Es satikos ar vienu lidzigu.. Jo ejot uz randiniem jutu, lai ari simpatizeju vinam nu loti, kaisle ir utt., jutu, ka skatas vel uz citam, grib kaut ko paflirtet utt. Un VISS, skaidrs. Tas ari bija iemesls, kadel to atstaju vien ka jauku romaninu bez talejosakam sekam.
Tacu skaidri redzams, parasti, kas tas ir par virieti. Pasas tikai censas sev iestastit, ka neeeeee....taa nu nav, VINS MAINISIES (Ja, si ideja ir visironiskaka un izplatitaka). Naiva ticiba/ceriba, ka vins mainisies jeb pareizak - ka Tu, sieviete, vinu ta vienkarsi izmainisi.
Ja, tas var notikt, bet vairuma gadijumu tas nenotiek...

Viss jau ir skaidrs.. ja jau esi apradusi, tad nu nesūdzies.. :D

KAĶI - mēs esam jau 7 gadus pazīstami. Pirmos divus gadus viņš mani centās nocopēt citam puisim, nu izmisīgi centās, darīja gandrīz visu, lai mani dabūtu un tas arī izdevās pēc DIVU gadu mēģinājumiem. Pirmajos divos attecību gados viss bija labi, nekas neliecināja par viņa vecajiem babņika gēniem, bet 3. gadā sākās... Tas nenotika bieži, bet reizi pusgadā gan pieķēru slapstāmies ar citām. Labi, krāpis nav (vismaz cik man zināms...), bet ko tik nav sarunājis citām!!! Ai, tagad atceroties šķiet, ka biju reāli tizla, jo nepasūtīju jau tad viņu (kad kādā tusiņā pateica, ka grib palikt pie vienas meitenes pa nakti!) ...piedevu, kaut izlikās, ka neko tādu nav teicis, jo alkohols taču. Ha. Tagad esmu viena, pilnīgi viena un nevienam nevajadzīga. Citām meitenēm vismaz ir kādas "rezervītes", kāds, ar kuru sarakstīties, bet man...

Viņš man pašlaik guļ blakus (jo rīt eju prom, šovakar bija par vēlu, nevarēju tikt līdz savām mājām) un es vienkārši pat nedsmojos uz viņu, es gribu viņu sev blakus. Nožēlojami. Es tiešām esmu lupata. Agrāk biju ar stingru raksturu, bet tagad...

Ha. Tagad esmu viena, pilnīgi viena un nevienam nevajadzīga.

Neesi Tu viena. Domaju,ka Tev noteikti ir draugi! + Brivai but ir fantastiski! Tik daudz dazadu iespeju satikt jaunus, superigus viriesus!

Negribēju jau neko teikt,bet izlasot šos pēdējos komentārus nevarēju noturēties. Varu pateikt uzreiz, nekur no viņa neaiziesi- ja jau neesi aizgājusi,tad neaiziesi. Jo pati zini jau sen visu to,ko Tev tagad pateica foruma meitenes. varbūt šinī brīdī to atklāti dzirdot no citiem tev liekas,ka nu viss,iešu prom. Bet ,ja tu būtu gribējusi,būtu aizgājusi kaut vai nakts vidū un ne jau nu mierīgi gulšņātu viņam blakus. Ja kaut ko nevēlas,attaisnojumi atrodas vienmēr. Un ja tu nopietni domā,ka rīt no viņa aiziesi,tu melo pati sev. Ļoti izklausies pēc manas draudzenes,kura vienmēr pēc nopietnām sarunām un pārliecināšanas,ka jāpamet draugs bija stingri apņēmusies,bet nākamajā dienā jau skrēja viņam pakaļ kā šunelis.

Parādi, ka Tev ir pašcieņa- pa gabalu no tāda!

Ja godīgi, es lasu un redzu sevi. Man bija pilnīgi tas pats, manējais babņiks = mēs sākām satikties, bet šis nemaz negribēja mani, nu, tikai seksu un es maza naiva meitene samīlējos un biju ar viņu un pie viņa VIENMĒR. Tātas turpinājās kādu gadu un es domāju, ka viņam kaut kas ir pret mani. Jo vienmēr, kad viņšbija kaut kur patusējies un nakti brauca mājās - zvanīja man un sauca pie sevis. Tā stulbi, bet es braucu. Tagad liekas diezgan smieklīgi, ka visu to laiku biju ar viņu, bet lai arī kā mēs esam jprojām kopā. Un es zinu, ka viņš pa visu šo laiku ir mani iemīlējis, jo es biju ar viņu vienmēr., Un biju klāt pašos smagākajos brīžos. Pēc 4gadu "kopābūšanas" mēs sākām dzīvot kopā, bet pirms tam gadu nebijām redzējušies, jo viņšbija citāvalstī. Un tad, kad sākām dzīvot kopā, viņš rakstījās ar citām meitenēm, tikās, flirtēja, utt, bet es vairs nebiju t ā pati - es taisīju nenormālas scēnas (kas viņam bija šoks, jo viņšbija pieradis, ka es klusēju, pat tad, kad manā acu priekšā uz atvadām klubāviņu nobučo cita meitene).Pēc tam bija vēl reize, kad viņš mani pameta, lai atrastu meiteni, tā teikt - kabāku par mani. Un es neko neteicu. Ja gribi - ej meklē. Es pēc nedēļas aizbraucu pēc mantām - smaidīga, starojoša, labā garstāvoklī (kaut iekšā sirds daudzījās, jo es viņu ļoti stipri mīlēju) un viņš stāv bēdīgs. Aizgājām kopā uz Rīgas Svētkiem, kā draugi :D un beigās viņš neizturēja - teica, ka ir idiots, mīl mani un saprata, ka labākas par mani nav, jo es viņu pieņemu tādu kāds viņš ir. viņam nav manā priekšā jāizvēlas. Un tagad, pēc 2gadiem, esmu ļoti laimīga ar viņu, redzu kāviņs mani mīl, jūtu to, un esmu 100% pārliecināta, ka ir uzticīgs. UN ZINI KĀPĒC? JO ES SĀKU MĪLĒT SEVI.

Tas tā, uzrakstīju, jo lasīju komentus, ka babņiki nemainās.

Sorry par kļūdām, man kkas ar tastatūru. :D

es ari domaju, ka autore nepametis, bet turpinas but lupata lidz laikam , kad tiesam mers bus pilns!
no manas dzives pieredzes nezinu nereti nozime nĒ! ta ka ,nu nav to jutu vinam!

tam visam izgājām cauri ar manu draugu, tikai nedaudz savādāk. viņš arī mani apkaunoja, kad dzēra, bet ne jau ar meitenēm. vienkārši ar uzvedību. negribējās nekur ar viņu iet, jo, kad viņš dzēra, nekad nejuta bremzes. mani vienmēr visi žēloja - kā tev tā nav paveicies, viņš tur to un viņš tur šito. aizmiga pie galda. iekrita rosola bļodā (true story). no rīta gulēja zālē, lietus lija virsū. un tev bija jāvāc, tev bija jālūdzas. un es arī vācu un lūdzos, līdz vienā dienā man piegriezās nereāli. savācu sīko un aizbraucu pie mammas. laikam tas uz puisi iedarbojās ļoti pamācoši. zvanījās vienkārši nonstopā, no sākuma necēlu, bet tad sapratu, ka jāļauj viņam tikties ar meitu, bet pēc nedēļas, viņš neko neteicis vienkārši atbrauca pie mums ciemos (un tas nemaz nav tik tuvu ~200 km uz vienu pusi) zvērējās, ka viss būs savādāk. nu, es uzstādīju ultimātu - vai es, vai pudele. kaut gan uzreiz jau apsolījās, ka nedzers vairs, es teicu, ka braukšu mājās tikai tad, kad zināšu tiešām, ka viņš ir labojies. jau vairāk nekā mēnesi dzīvojam atsevišķi, tiekamies reizi nedēļā un teikšu godīgi - attiecības ir nenormāli uzlabojušās. vēl neesmu gatava braukt mājās, kaut gan zinu, ka pa šo laiku, viņš nav dzēris vispār, jo savās brīvdienās brauc ciemos pie mums. tagad mēs plānojam braukt uz UK padzīvot pa ziemu, ar visu mazo. iniciators ir viņš un es piekritu, jo tur viņš būs manā teritorijā un iespējams mainīsies pamatīgāk. tā, kā ir cerība. daži cilvēki mainās.
varbūt tev palīdzēs šis piemērs. ja tas cilvēks tevi novērtēs, viņš cīnīsies par tevi, kā vien varēs. tāpēc nedomā, ka pašķiroties tu visu zaudē un paliec viena. nevari zināt, kā attālums izmainīs otru cilvēku un galu galā tevi pašu. :)

Arprats, slikti paliek kko tadu lasot. Pati jau uzrakstiji, ka nepametisi. Un ko tad no mums gribi dzirdet? Ka esi malacite, ka visu to paciet un ta tik turet?!
Izskatas, ka tev galigi nav pascienas. Un vins to zin, un vins to izmanto, un tas ari vinu atgruz no tevis. Nevienam nav vajadziga kkada losenite bez pasvertejuma, kas pacies visus sudus, ko gaz par vinas galvu un pati skrien pakal. Vins 100% laiz pa kreisi, jo vinam ir nosplauties par tevi! vins koli citas meitenes jusu draugu prieksa, jo vinam ir vienalga, ka tu par to uzzinasi. varbut vins pat grib lai tu to uzzini un beidzot atsujies no vina.
Neesi pilniga idiote un sanem sevi rokas! Ja vins tev tiesam tik daudz nozime, tad laid vinu vala. ta bus labak jums abiem. Un ja tu taisies sedet rokas klepi salikusi un paciest to mergli ko sauc par savu draugu, tad vismaz beidz veidot sadas diskusijas un kaitinat mus!:D

Tu kkad gada sākumā man liekas rakstīji, ka šis ir babņiks un, ka jums kaput viss.. tagad atkal kopa esat un atkal viņš uz citām lūr.. tad ko tur vairs 6to gadu kopā vilkt :P Saķērusies tad esi viņā ne pa jokam, un līdz ar to gremdē savu pašcieņu. Atver acis un atvadies uz visiem laikiem no tāda beidzot.

nu bet tu viņu nevari vainot, viņš arī atklāti pateica, ka nezina, vai ir jūtas. viss, ko vari darīt - censties kaut ko glābt, aiziet prom.

Tad čiksti talak ja pamest nevari :) un ciet.

Ha. Tagad esmu viena, pilnīgi viena un nevienam nevajadzīga. Citām meitenēm vismaz ir kādas "rezervītes", kāds, ar kuru sarakstīties, bet man...

Nu, ārprāts! Varētu padomāt, ka pasaule griežas tikai un vienīgi ap vīriešiem! Bez viņiem, protams, nevar, bet ne jau tādā mērā un tādā situācijā jau plānot rezervītes. Tad jau nemaz viņu tik ļoti nemīli.

+ koshlenei

nu kā normāla sieviete var tā domāt? Arī bez vīrieša sieviete lieliski var iztikt, ja ir pašpietiekama un gudra. Bēdīgi, ka apkārt tādas meitenes.
Jā, ir bijuši aplauzieni, tizli, necienīgi gājieni, bet visam ir iespējams tikt pāri un satikt īsto. Vīrietis nekad neliks savai sievietei ciest un pārdzīvot, pazemoties. Nu neiestāstīsiet man, ka var būt veselīgas attiecības pēc tāda scenārija kā te daža raksta (4 gadus piš smadzenes un tad iemīl). Figņa tā. Tas jau pieradums. Tici man, uzradīsies viņam cita, kas apzināsies savu vērtību, un, ja viņam vajag tādu - aizies. Ja lupata der, tad ok, paliksiet kopā, jo tādi tipi bieži nevar "panest" stipru, gudrāku par pašu, sievieti. Tomēr, ja viņš nav dumjš, un netikums ir vien izklaidīgais dzīvesveids, tad attiecīgās sievietes ietekmē var mainīties līdz nepazīšanai.

Par tām rezervītēm galīgi garām - atvainojos! Pati esmu šķīrusies gadījumā, kad man tiešām neviena nebija, pat ne īstu draugu, kur nu vēl rezervīšu:D Un ko tad, ja šis rezerves puisis Tevī samīlās, sāpināsi viņu tikai tāpēc, ka nezināji, ko gribi un nespēji palikt viena? Domāju, vispirms atrisini šīs attiecības un tad kaut kad vēlāk, kad būsi norimusies un sapratusi sevi, vari domāt par jaunām attiecībām.