Manējam visi labākie draugi ir čaļi, tāpēc man šādas problēmas nav. Ja būtu kaut kāda labākā draudzene, tad tikties jau neaizliegtu, jo kas es esmu, lai aizliegtu kko pieaugušam cilvēkam. Taču, arī par draudzeni tai beibei nemestos. Vērotu viņu un uzturētu pieklājīgas paziņu attiecības. Neuzskatu, ka man vajadzētu būtu viņas draudzenei tikai tāpēc, ka viņš ir viņas draugs.
Taču es nekad neesmu sapratusi, kāpēc ir jāstāsta attiecību nianses, guļamistabas nianses un jāprasa kkādi padomi tai draudzenei? Ir simtiem citu tēmu par kurām runāt. Es nejustos īpaši labi, zinot, ka sazin kāda beibe zin personīgus sīkumus par mani, mūsu attiecībām ar draugu vai problēmām tajās un nav zināms, kam viņa tālāk ko ir pastāstījusi.
Labi, izmisuma gadījumā var paprasīt ko uzdāvināt dzimšanas dienā vai paprasīt, kura no dāvanu idejām ir labākā. Taču, citādi uzskatu, ka attiecību lietām ir jāpaliek starp tiem abiem cilvēkiem, kuri ir attiecībās. Ja ir problēmas, tad šiem abiem cilvēkiem savā starpā par to jārunā un šīs problēmas jārisina.