VIsu, ko varu, ēdu ar mazo dakšiņu (to, kas paredzēta kūkām). Nespēju aizmigt, ja fona neskan filma, ja skan mūzika, tad aizmigt nevaru, jo bail, ka tās dēļ modinātāju nedzirdēšu. Pēc kurpju sasiešanas, pušķīšus vienmēr ielieku apavu sānos, jo kaitina, ka tie tur ļeperējas. Ļoti patīk būt vienai savā istabā, kad dzīvokļa biedrenes ir mājās, taču, kad viņas ir prom un esmu viena dzīvoklī, tad jūtos vientuļi. Patīk no rīa piecelties 1-2h agrāk nekā vajadzīgs tikai lai izokšķerētu, kas jauns internetā. Nepatīk, ka istabas durvis atstāj pusvirus- ja vaļā, tad līdz galam, ja ciet, tad bez jebkādām šķirbām. Neuzsāku sarunu pirmā ar cilvēkiem, kuri, man ienākot telpā, nesasveicinās, jo šķiet, ka esmu tiem kaut ko nodarījusi un viņi ar mani negrib runāt + pavadu daudz laika mēģinot saprast, kas ir tas, ko es ne tā esmu izdarījusi.
Zinu, ka ir vēl ļõõõti daudz, bet šobrīd nespēju atcerēties.