..Gribu...

Bet tā arī pasaki, ka Tu vēlies dibināt ģimeni/kāzas,jo laiks vairs nestāv uz vietas.

Netīšām pastaigājoties divatā ar vīru ieskrienat kāzu salonā.. :D Ķip tu ieraugi skaistu kleitu.. un gribi to piemērīt.. :D

bet mēs it kā runājām, kad pabeigsim skolu, tad...nu abiem ir darbs un laba alga, bet šogad izdomajām mācieties un katrs aizgāja uz savu augstskolu...
...bet es negribu gaidīt 4 gadus...bet viņš varbūt grib gaidīt...

mācīties

man jau skjiet,ka ta pielauzt nevar,to vai nu grib vai negrib darit.

man jau ar tā šķiet, bet es tik ļoti negribu gaidīt pus gadu desmitu

pēc mācībām būs citi iemesli neprecēties. īstenībā studijas jau nu nav iegansts, lai neprecētos :)

es reizēm viņam it kā pārjautāju...vai viņš mani domā precēt un atbilde ir - protams!, un tā tā tēma beidzas

nu tas, ka apprecēsieties, nenozīmē, ka jums būs bērni :D
nu redzi viņš varbū grbi arī gaidīt finansiālu iemeslu dēļ, jo jums skola, par kuru iespējams jāmaksā, bet jebkurā gadījumā tie ir papildus izdevumi. jūs abi strādājat? par kādu naudu jūs taisīsiet kāzas? nu vismaz manā ieskatā kāzām nav jābūt pasēdēšanai ar vecākiem pēc zagsa.
un kāda jēga tev pierunāt? tu gribēsi precēties ar viņu, zinot, ka tās ir izlūgtas laulības? varbūt pēc tiem 3-4 gadiem nebūsiet kopā, bet kāzas tev būs ar kādu citu.
par bērniem- ja jūs macaties abi, pa kuru laiku jūs vēl spēsiet bērnu skatīties? tu pati saproti, cik daudz pretrunu ir tavā stāstā?

man šķiet, jo vairāk es saku, ka negribu precēties un ka man šī ceremonija nav svarīga, jo vairāk mani bildina ;) laikam vīriešiem rodas sajūta, ka viņš ir mednieks, kuram mani obligāti jānomedī

tieši nesen runāju ar vairākiem vīriešiem par šo tēmu, un visi, kā viens apgalvoja, ka diemžēl vīrieti uz šādu soli nekādi nevar piespiest. Ja nu vienīgi viņš tāds mīksts, bez mugurkaula. Varbūt kaut ko līdzēt var palikšana stāvoklī, bet ļoti riskanti un diez vai ir labākais variants!

Viltībiņas nepalīdzēs. Vienkārši uzsāc sarunu par nākotnes plāniem pastāsti savas domas.

Man arī gribētos, kopā arī esam diezgan ilgi, bet mans mierinājums ir, ka esmu vēl jauna, tāpēc varu vēl nesteigties. Negribu skubināt, gribu, lai to gribētu arī otrā pusīte no brīvas gribas darīt, nevis piespiežot :) Manuprāt, tas ir pietiekami liels iemesls, lai padomātu par skubināšanu..

Vienīgais, ko Tu vari darīt lietas labā, ir paust viņam viedokli, ka Tev ļoti patiktu apprecēties, gribētu būt viņa sieva utml. Ar to pietiks, ka viņš zinās, ka to gribi, pārējais ir viņa ziņā.

Vēl tu vari gaidīt Valentīna dienu un tad viņu bildināt radio Skonto tiešraidē :D

Libra, labāk nevajag :D šogad tieši dzirdēju kā meiča ētera laikā bildināja čali un šis pateica, ka mājās parunāsim :D

Es apprecējos jo domaju ari laiks ir pienācis un man gribējās ..... vINJS TA MANI APPRECĒJA UN NEKKAS SAvādāks ikdienā nav ..... pat tā laimes sajūta nav ...Bija tā kāzu diena un viss ..... aTTIEICBĀS JAU NEKKAS NEMAINAS......

ar aplinkiem, laikam nekā ar šīm būtnēm, vienkārši skaidri un gaiši pasaki - gribu precēties un tavu uzvārdu :D

Nevajag ar viltībām. Tas vēlāk var tikai atspēlēties negatīvā veidā. Vajag tad, kad abi tiešām ir gatavi un abi tiešām to grib.

vīrs bildināja pēc 7pazīšanās mēnešiem pec 3mēn apprecējāmies. Ja grib precēt tur nav ko gaidīt, tad ir jāprec. Ar visiem puišiem ir bijis tā (bet viņi to nezināja),ja es redzu, kad nav nopietnu nolūku un par to gada laikā nekas neliecina sorry es eju savu ceļu, tu savu. Savus labākos gadus nav jāatdod kādam muļķim, kurš neko nopietnu negrib un pēc 5gadiem aizskries pie citas. Cik man zināmi visi pāri (izņēmums ir tikai viens pāris,kuri apprecējās un šogad otraiz piedziedzima), bet tā visi pēc tiem nez cik gadiem aiziet katrs savu ceļu