Par apkārtējiem pāriem nedomāju, vēl jo mazāk- nosodu! Tad jau vēl tieši papriecājos, ka- re, kādi forši cilvēki bez kompleksiem!
Un papriecājos es tādēļ, ka pati tā diez vai varētu. Es arī no garā gala- viens draugs bija kādu cm īsāks... par papēžiem uz to laiku biju vispār aizmirsusi. Citi gan bijuši garāki. Pašreizējais mīļotais ir stiiiiiipri garāks... :) Tas ir ļoti forši!
Bija man viens smieklīgs gadījums (nu, vismaz man bija smieklīgi). Ballīte. Es sēžu. Pienāk puisis. Nu, ļoti neliela auguma. Uzaicina uz deju. Es pieceļos. Un, man pieceļoties, viņa acis vienkārši izbrīnā un šokā ieplešas... :D Pats jau samulsa ļoti, bet vienu deju tomēr drosmīgi nodejoja. Viņa deguns atradās apmēram manu krūšu rajonā :D Jā, lūk, ar tik maza auguma puisi man noteikti nebūtu attiecību, lai cik kolosāls un izskatīgs viņš nebūtu! :D