Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Uztriniet mēslu dakšas!

 
Reitings 218
Reģ: 20.09.2012
Jau trīs gadus esmu precēta vīrieša mīļākā. Jā, apzinos, cik tas ir nožēlojami, jo es neesmu no tās šlakas, kuras vienkārši bauda mirkli vai vismaz pasaulei stāsta, ka bauda mirkli, lai foršāk no malas izklausās, es savos 24 esmu absolūti emocionāli "pielīmējusies" šim vīrietim.

Pakaļ es viņam esmu skrējusi tieši nevienu reizi, kaklā kārusies neesmu, raudājusi, lūgusies, manipulējusi arī neesmu. Nē, nē, es neesmu baltā meitiņa-peciņa, jo laikam jau tādas ar precētajiem nemaz nepinas, tomēr fakts paliek fakts – vīrietis vienmēr ir meklējis mani, man tikai ķīseļa raksturs, tāpēc esmu atsaukusies.

Pa šiem gadiem esmu mēģinājusi no viņa šķirties daudzkārt. Vienmēr gan bijis tā, ka noturos amplitūdā no trim dienām līdz divām nedēļām, tad atkal atbildu uz vienu zvanu, otru, pieņemu ciemos (nu kā gan es tā varu viņu ar visiem lakstiem pasūtīt uz ķemertiņu, vai ne?) un tad aidā, viss atkal vecajās sliedēs.

Šobrīd es ceru, ka ir pienākusi pēdējā izrāde, pēc kuras neviens uz bis ne viņu, ne mani neizsauks. Esmu nedēļu diezgan pieklājīgi noturējusies, ignorējot viņa personu, BET vakar viņš pēc darba sagaidīja mani pie namdurvīm. Nu, parastais komplekts – vainīga suņa paskats, asaras acīs, ūētētē. Ieaicināju šamo iekšā, centos runāt par nebūtiskām lietām, viņš tikai slapjām suņa acīm blenž. Stāstu viņam kaut ko par darbu, viņš ņem un nometas zemē, apķeras man ap kājām un sāk tās mīļot un bučot. Jutos neveikli, ļoti neveikli, bet teikšu atklāti – tas mani atkal darīja vāju. Rezultātā – jumtu noraujošs sekss tobrīd bez mazākās nožēlas. Šodien cenšos būt tikpat stipra un oficiāla kā pirms vakardienas vakara, viņam, protams, šoks, jo domāja, ka viss pa vecam, bet, kad es šodien uz viņa zvanu (trešo, ja gribam būt precīzi) atbildēju pieklājīgi, bet vēsi, viņa "Čau, manu mīļum!", šķiet, iesprūda kaut kur rīklē.

Ko es ar šo gribēju teikt? Es jūtos diezgan nesaprotami – kad vakar viņš izgāja pa manām durvīm, es jutu atvieglojumu, goda vārds! Piepildījumu un atvieglojumu, lai cik mauciski tas neizklausītos. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka šodien man atkal kādā brīdī kaut ko atceroties neizstiepās ģīmis kā skumīgs gurķis un nevilka uz ņuņņām. Vilka, vilka.

Tad nu, bēdu māsas, kuras nebaidās atklāti dalīties pieredzē, kā un kur jūs atradāt burvju podziņu, kas palīdzēja šitādu bardaku no dzīves kancelēt vai vismaz ar godu atstāt aiz muguras?
20.09.2012 17:07 |
 
Reitings 566
Reģ: 03.02.2012
Nu taču, atrodi pati sev vīrieti, precētos liec mierā.
20.09.2012 17:14 |
 
Reitings 1103
Reģ: 07.10.2011
Neizskanēs no manas puses ne nosodījums, ne padoms.
Gribēju tik pateikt, ka smieklīgā veidā, iepatikās Tevis izvēlētais diskusijas nosaukums.

Ceru, ka tiksi pie noderīgiem ieteikumiem! :)
20.09.2012 17:17 |
 
Reitings 2487
Reģ: 24.04.2012
tieši tā...viss mainītos,ja tu pacenstos atrast sev kādu citu..izveidotu nopietnas attiecības.:)
20.09.2012 17:18 |
 
Reitings 345
Reģ: 21.07.2010
Nu taču, atrodi pati sev vīrieti, precētos liec mierā.


Autori neliek mierā, vajag uzmanīgāk lasīt.

Man nav bijusi gan tāda situācija, bet tavā vietā stingri pateiktu par attiecību galapunktu. Izrunātu visu, kas un kā. A, tā būs tikai abiem sāpīgāk to visu velkot garumā.
20.09.2012 17:27 |
 
Reitings 218
Reģ: 20.09.2012
Tas jau laikam liecina vien par kaut kādām psiholoģiskas dabas problēmām, bet es visu šo laiku esmu bijusi viņam neveselīgi uzticīga, apzināti un neapzināti noraidot citus vīriešus. Ārprāts, cik slimīgi tas ir! Tagad gan esmu tikusi tik tālu, ka biju uz diviem randiņiem ar kādu citu, bet nu nav, kaut kas nepavisam nav! Vīrietis jauks, gudrs, izskatīgs, bet tiklīdz iedomājos, ka man vajadzētu viņu ielaist savā gultā, gribas bēgt. Turklāt viņš izturas dīvaini - te nepārprotami demonstrē interesei un simpātijas, te pazūd. Man gribas to apziņu - te ir roka, pie kuras pieķerties, jo ilgu laiku esmu turējusies pie, tēlainis izsakoties, Pinokio rokas, gribas kaut ko stabili un acīmredzami, pat ja tās ir tikai simpātijas, bet laikam vienkārši esmu pārskatījusies banālu kino. :)
20.09.2012 17:31 |
 
Reitings 620
Reģ: 22.10.2010
Par tēmu laikam īsti nav ko teikt,ja vien to, ka noteikti pienāks laiks, kad tas viss dabīgi izbeigsies, tāpēc nav vērts pašlaik uz to visu iespringt, bet vēlējos uzslavēt autores spēju ļoti veiksmīgi, interesanti un lasāmi aprakstīt problēmu. Un labs rakstības stils un diskusijas nosaukums. Bija patīkami lasīt. Paldies.
20.09.2012 17:32 |
 
Reitings 218
Reģ: 20.09.2012
guu, es jau baidījos, ka tā teiksi, jo zinu, ka tā ir taisnība, bet attiecībā pret viņu es kļūstu kā plastilīns, sasodīts bezrakstura bezmugurkaulnieks. Nu labi, tik traki nav, ka viņš man totāli kāpj uz galvas, bet es turos, turos, turos un tad - bliukš! - kļūstu atkal vāja.

Skaidrs, ar karoti mutē jau rakstura stingrību neviens neielies.
20.09.2012 17:34 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Šādos gadījumos nesaprotu to vīrieti - sieviete pakaļ nu galīgi neskrien, bet vecis metas ceļos, ja jau tik ļoti vajadzīga tā mīļākā, tad, lai iet pie viņas un šķiras no sievas, jo mīļākajai jēgu redzu, tad ja sieviete ir tā, kurai uzsvilj un kura ir klāt, nevis, ka pašam vecim nav tas mugurkauls.

Bet man patīk kā ir uzrakstīts. :)
20.09.2012 17:35 |
 
Reitings 10816
Reģ: 29.01.2009
uj kaa Tevi saprotu..manai labakajai drushkai tieshi taapat bija...un plus vel nemitigi solijumi par shkirshanos utt utt utt... ar ilgi un dikti mocijas..lidz nepameta valsti un beidzot saak atkopties pamazam :)
20.09.2012 17:37 |
 
Reitings 218
Reģ: 20.09.2012
Paldies, meitenes, par pozitīvā ieraudzīšanu un izteikšanu pat šādā tēmā! :)
Trakākais jau ir tas, ka solījumu periodam jau esam pāri, mani neviens nesola apņemt par sievu. Brīžos, kad pamostas saprātīgais cilvēks, es pat zinu, ka mums tā nopietni nekas nesanāktu, tomēr maļamies kā divas nelaimes čupas un viens no otra vaļā netiekam.

Jā, man viena gudra sieviete ieteica doties uz ārvalstīm, bet tas liekas tik netaisni - man ir jābēg no savām mājām, no savas dzīves, saviem līdzcilvēkiem. Un kāpēc? Jo nedz viņam, nedz, jā, arī man nepietiek iekšu būt vīrietim. Bet labi, pati jau to zapti savārīju.
20.09.2012 17:44 |
 
Reitings 245
Reģ: 03.05.2012
Kaut arī pati esmu precējusies un, iedomājoties situāciju, ka vīrs varētu mani krāpt, mani sāk mocīt dzirdamas sirdsklauves, nespēju tevi nosodīt... Kaut kādā ziņā es tevi pat saprotu... Mēs esam tikai cilvēki - mīlam, pieķeramies un gribam būt laimīgi... Tava vīrieša laulībā kaut kas nav kārtībā, tāpēc tikai tevi vainot būtu muļķīgi. Gan jau laiks atrisinās situāciju un saliks visu pa plauktiem. Galvenais neēst sevi nost. Lai viss izdodas! :)
20.09.2012 17:48 |
 
10 gadi
Reitings 747
Reģ: 29.01.2009
Pareizi teica meitenes - kad būs laiks, tad jūsu ceļi dabiski šķirsies. Konkrētā brīdī jūs esat šādā situācijā, lai ko saprastu.. nekas netiek dots tāpat vien. Arī jūs viens otram ne. Paņem no viņa ko vari, zināšanas, nauda, sajūta un būsi ieguvēja. Iespējams mācies un atklāsi ko vairāk par sevi!
A, kāds Tev šobrīd labums no viņa? materiāls ir?
20.09.2012 17:52 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Ariadne-es nebeegtu vina deel!Vinam laikam ir taa,ka sievu vairs nemiil ,bet pamest nevar! Tevi arii taa pavisam iisti neveelas!Liekas cilveeks ir taads, neizleemiigs!Varbuut tev soreiz ir kaartiigi vins "jaanoliek pie sienas"-citaadi juus "speeleesieties" visu muuzu!Vai tev tas ir vajadziigs!?
Man ir paziistama sieviete ,kurai miilaakais ir vairaak kaa 8gadus jau!Vinus abus tas apmierina...!
Vai tu gribi buut tikai miilaakaa?!Noteikti tacu nee-vienam no speeles ir jaaizstaajas,lai viss virziitos ,mainiitos uz prieksu!
20.09.2012 17:57 |
 
Reitings 1821
Reģ: 13.02.2010
Ņemot vērā, ka mūsu valstī vīriešu ir mazāk kā sieviešu, turklāt daļa no sugas īpatņiem aizraujas ar duļķaino dziru, azartspēlēm un citiem sava dzimuma pārstāvjiem, ir tikai loģiski, ka sievietei ar sievieti nākas vīrietī dalīties.
Šeit vietā būtu atcerēties senas dziesmiņas liriku:
Kāpēc Tu tik īdzīgi visu gribi sev?
Sadalīsim līdzīgi to, kas pieder Tev!


Pati esmu pieredzējusi attiecības mīļākās statusā. Kad tās beidzās, bija mazliet sarežģīti atgriezties klasisku attiecību modelī. Biju pieradusi pie tā, ka dalījām miesisku un dvēselisku tuvību, nevis komunālo pakalpojumu nomaksas grafiku. Runājām par ilgām, sapņiem un dvēseles mokām nevis apspriedām, ko ēdīsim vakariņās. Zināmā mērā man pietrūkst šī sadzīviskā faktora iztrūkuma.

Komplimenti par verbālo izteiksmi. Veiksmi atrast to, kuram būsi vienīgā.
20.09.2012 18:00 |
 
Reitings 218
Reģ: 20.09.2012
Pat īsti nezinu, kā atbildēt - nodrošinu es sevi pati, niķus un stiķus arī varu apmaksāt, ūdeļādas kažoku man uzdāvinājis nav un smukuma kaldināšanas kabinetiem banknotes neloca, bet, ja materiāls labums skaitās vakariņas, šad tad pa kādai brīnišķīgai rotaslietai, ziedi un jaunas kurpes, tad - jā, man ir materiāls labums, tomēr neteiktu, ka viņš ir mans tēvocis Sems, tie tādi paši par sevi esoši attiecību bonusi.
20.09.2012 18:04 |
 
Reitings 3350
Reģ: 29.01.2009
Ir tads teiciens, ka otru iespeju mes dodam nevis otram cilvekam, bet gan sev, jo neesam gatavi vinjus palaist prom un pazaudet.

Problema jau nav taja, ka vins celos krit, bet gan taja, ka tu vinu nelaid prom. Mans uzskats, ka attiecibas, kuras nevelies ir ka ar nazi janocert. Bet ja nevari, tad nozime, ka vel nevelies palaist.
20.09.2012 18:07 |
 
Reitings 844
Reģ: 29.01.2009
Viens vāja rakstura emocionālo satricinājumu tīkotājs atradis sev tādu pašu. Jā, uz galvas vinš Tev nekāpj, bet Tavu sievietes ES gan sagrauj. Pagaidi vēl pāris gadiņus un iedzīvosies kādās sievišķīga rakstura veselības problēmās, jo lai kā Tu mums te to aprakstītu un kādus aizsargmehānismus pati sev būvētu, tas ir pazemojoši un iznīcinoši. Tu pati sev liedz iespēju iepazīt īstu mīlestību, tā ir emocionāli kropļojoša dzīve, kādu Tu dzīvo. Bet nu tādu kā Tu pilna pasaule - kurai vajag neiegūstamo, mīlēt un ciest. Labu veiksmi ar savas dzīves laišanu podā!
20.09.2012 18:10 |
 
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Dominika-gandriiz taa vareetu teikt-nelaid prom...!Vienmeer tomeer pienem atkal!
20.09.2012 18:14 |
 
Reitings 1516
Reģ: 01.07.2011
ak dievs, nu. tikko kā teksts smukāk uzrakstīts, tā cosmo foruma nāves grēks - krāpšana - vairs nekas nav. pff
20.09.2012 18:15 |
 
10 gadi
Reitings 4942
Reģ: 18.10.2009
ja jau tik ļoti mīl utt,tad kāpēc kopā ar sievu? Vienkārši ir atradi muļķi pie kuras iet pēc tā ko mājās nevar dabūt. No vīrieša puses nožēlojami. No sievietes puses-camon saņemies un ignorē viņu, pec savu pašcieņu, aizej kaut uz Vecrīgu parādi savu miesu arī citiem vīriešiem- pašcieņa celsies 100% un,ja jūties tajā brīdī uz visiem 200% tad stiep šo kadru uz mājām, lai saprastu viss negrozās ap šo vienu precēto.
20.09.2012 18:15 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits