Sākšu ar savu viedokli, pārējās turpina. Es nenesu. Es varu būt stresaina darbā, bet, atnākot mājās es nomierinos. citi, savukārt, bļauj virsū visiem, tajā skaitā pat kaķim, kurš pamaisās pa kājām. kā lai cilvēki atbrīvojas no tā? es uzskatu, ka darbs ir darbs, bet mājās es neesmu darbā, bet man jābūt mīļotajai sievietei. protams, pastāstu, kā ir gājis vai kas slikts/labs noticis. bet kāpēc citi to savu sliktumu izgrūž uz tuviniekiem, mīļoto cilvēku?kā jums cilvēki apkārt rīkojas draugi/ģimenes locekļi?