Civilistēm - mantas kopība un auto

Laulība ir šķiršanās procesā?

Nē, laulība netiek šķirta vispār

CL 90. P. Abu laulāto kopīgo mantu laulātie pārvalda un ar to rīkojas kopīgi, bet, abiem laulātajiem vienojoties, to var pārvaldīt arī viens no viņiem. Viena laulātā rīcībai ar šo mantu nepieciešama otra laulātā piekrišana.

Tātad nevar! Bet pieredze rāda, ka daudzi tieši tā arī dara, tādā, gadījumā vīram jāatdod sievai puse no mašīnas vērtības.

Tad vīrs drīkst pārdot bez sievas piekrišanas.
Laulības laikā iegūtās mantas sāk dalīt tikai tad, ja tiek šķirta laulība, bet līdz tam katrs dara ar savām mantām ko grib.
Neesmu juriste, tāpēc labojiet mani, ja es kļūdos.

nezinu kā ar auto, bet zemi pārdot/dāvināt nevar bez otra laulātā piekrišanas!

Principā var, ja nekur nav atsevišķās atzīmes, ka tā ir kopīpašums. CSDD paskatās uz tehnisko pasi, ja tur nav nekādu īpašu atzīmju, tad vīram nav problēmu pārdot mašīnu. Ja gribi, lai viņš nepārdod mašīnu, vari viņam piedraudēt ar CL 89.panta otro daļu, kura nosaka: "Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās."

Seleste Tu kļūdies, 89. p Viss ko LAULĪBAS LAIKĀ laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto īdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību (tas skaitās arī morālais atbalsts, starpcitu :D) ir abu laulāto kopīga manta, ja ir šaubas jāpieņem ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Protams, ja vien vīrs nevar pierādīt 91. pantā minētos apstākļus, kas izslēdz mantas kopību.

Bet sīkāki notikuma apstākļi man nav tāpēc nevarēšu pateikt.

cubiana,
Tagad mans jautājums.
Kā var pierādīt, ka sieva nepiekrīt pārdot mašīnu vai jebkādu citu īpašumu? Piemēram, vīrs kā īpašnieks ņem un pārdod mašīnu. Un ko tālāk? Sieva skrien uz tiesu? Sākas tiesas prāva, kur vīrs teiks, ka sieva piekrita, bet sieva teiks, ka tomēr nepiekrita, un ej un pierādi, ka viņa nepiekrita (varbūt sākumā piekrita un pēc pārdošanas pārdomāja) beigu beigās šmuce liela un laulība tāpat tiks šķirta. Vai tas ir vajadzīgs?
Manuprāt visi darījumi, ko veic abi laulātie laulības laikā tiek pieņemts, ka abi ir vienojušies.
Reālākais kā sieva var dabūt pusi no pārdotās mašīnas naudas ir pirms darījuma iesniegt šķiršanos, un tad jau kaut ko dabūs.

aaaa tikko atcerējos auto var pārdot otram laulātajam nezinot, nekādu problēmu mūsu valstī ar to nav. Protams ar noteikumu, ka tehniskajā apliecībā nav minēti abi laulātie.

krāsa --> vari kādu arī likuma pantu iemest, pamatošanai?

Un kā tad ar? -->

Ceļu satiksmes likuma 11.panta otrā daļa nosaka, ka : " Ja transportlīdzeklis ir laulāto kopīga manta, laulātajam, uz kura vārda transportlīdzeklis reģistrēts, tā atsavināšanas (pārdošanas, dāvinājuma, maiņas) gadījumā rakstveidā jāapliecina, ka otram laulātajam nav pretenziju attiecībā uz transportlīdzekļa atsavināšanu. "

R tur jau ir problēma, kā jau iepriekš rakstīju, tad ja tehniskajā pasē nav īpašas atzīmes, tad CSDD sevi neapgrūtina ar citu dokumentu pārbaudi. Ja tehniskajā būtu pieminēta sieva, vai kāda līzinga kompānija, vai vēl kāds cits, tad būtu nepieciešama atļauja no šīs personas

R,
Kopīpašums ir tad, kad mašīnas tehniskajā pasē būtu arī tavs vārds, bet mašīna taču ir tikai uz vīra vārda, vai ne?

R, nekāda likumiska pamatojuma man nav, vnk zinu no pieredzes, sencītis ir daudz mašīnas pārdevis bez mammas ziņas, viņi jau gadiem nedzīvo kopā, bet šķīrušies nav. ar mašīnām nekādas problēmas nekad nav biji pārrakstot, vienīgais, kur vajadzēja mammu ņemt līdz bija pārdodot/dāvinot zemi, tur vajadzēja mammas piekrišanu.

krāsa, zemes pārdošanai nepieciešama bija mammas piekrišana, jo par laulāto kopmantu ir zemesgrāmatā atzīme.

Sieva skrien uz tiesu? Sākas tiesas prāva,

Bieži tā arī notiek, pilna tiesa ar stulbiem pieteikumiem, kur cilvēki dala velns sazin ko. Parasti ja manta jau ir pārdota, tad liek atlīdzināt lietas daļas vērtību naudā.

Manuprāt visi darījumi, ko veic abi laulātie laulības laikā tiek pieņemts, ka abi ir vienojušies.

Noteiktim, nē! Katrs gadījums tiek izskatīts atsevišķi, lēmums tiek pieņemts atkarīgi no pierādījumiem un argumentācijas.

Normālās ģimenēs cilvēki vnk vienojas par savu mantu kopību vai šķirtību, kā arī kurš ko pārdod un kurš ko nepārdod. Nu kā saka v semje ne bez uroda.
Loģiski, ja man ir mašīna, tad es viņu varu pārdot, kad man ienāk prātā, bet likums nosaka savādāk. Jāņem arī verā, ka tas ir 37. gada likums pēc kura jāvadās, tāpēc tā interpretācija ir ļoti plaša un modernizēta mūsdienu situācijās, Jo kurš gan 37. gadā varēja diži daudz atļauties mašīnas pirkt un pārdot.

cubiana, bet kā jau Torgāns teica: Civillikums nav "svēta govs", var būt ir pienācis laiks ieviest grozījumus ;)

Nu jau sen būtu laiks, jo patiesībā normāls cilvēks lasot to nesaprot ko darīt un ko nedarīt.

Jāzvana uz Saeimas juridosko biroju un jāsaka, lai Kusiņš sāk rīkoties. :D

Jep :) atbalstu :D

cubiana,
vēršos atkal pie Tevi. :)
Tā tiešām ir tā, ka tiesas spriedums ir par labu tam laulātajam, kas nav mantas īpašnieks? Man prātā ir situācija, ka vīrs pārdod mašīnu/zemi/dzīvokli (sieva neiebilst) ar tādu domu, ka nopirks citu mašīnu/zemi/dzīvokli. Bet sieva pārdomā, sagrib tomēr sev naudu un vēršas tiesā, lai dabūtu pusi naudas un par to naudu uztaisītu sev lielākus pupus. Tiesā taču būs vīra vārdi pret sievas vārdiem. Kā pierādīt piekrita vai nē?
Vai ir arī tādi gadījumi, kad tiesas lēmums ir par labu mantas īpašniekam?