Piekrītu, ka vietējie domā, ka ārzemēs naudu tāpat vien maisiem dod, un ka tad, kad atbrauc, tad jāpadod ziņa, lai tas "bagātais" ar kaut ko atmet. Un vienreiz satiekot, ja neko baigi neizmaksā, neliekas vairs par atbraucēju ne zinis, nemaz nerunājot par kaut kādu komunikāciju, kad aizbraucējs aizbraucis prom.
Tāpat zināma diskriminācija, ja ir saruna par Latviju. Ja vietējais pasaka, kaut ko sliktu, tad nekas, viss ok, bet ja aizbraucējs, tad uzreiz dzimtenes nodevējs, lielībnieks, palicēju nod*rsējs. Nu par kādu sirsnību varbūt runa, ja aizbraucējam visu sakāmo 5-reiz jāapdomā, vai tajā gadījumā palicējs nesaklausīs kaut ko aizvainojošu par valsti, par viņa māju, par viņa darbu, par viņu pašu. Tik ļoti asi reaģē palicēji tikai tāpēc, ka viņiem skauž, ka paši nevar aizbraukt prom- vai nu valodu neprot, vai drosmes par maz. Normāls cilvēks neapvainosies, ja kāds cits pateiks, ka kādā citā valstī ir kaut kas foršāks. Ja liekas, ka te paradīze zemes virsū, viss ir perfekti, ideāli un labāk nemaz nevar būt, varbūt laiks izbraukt kaut reizi ārpus sādžas robežām un paskatīties, kā citur cilvēki dzīvo.
Es aizstāvu aizbraucējus, lai gan pati esmu palicēja, jo man kaitina, kā pret aizbraucējiem izturas. Draugi un ģimene ir un paliek vienalga, kur tie dzīvo vai strādā.