Mīlēt sevi

Es pariis gadus atpakal nokrasoju tumsus matus, saku izteiktak piekopt sevi, un visu laiku redzeju sava nakotne teelu - kada velos izskatities un kada velos but. Pashai nepamanot, atskatoties atpakalj un tagadne - esmu kluvusi par to ko velejos but.

Meginaju sevi piebremzeet uz to kas velos but kadu laiku, jo cilveks tads bija blakus. Draudzene. Kura izradas vienkarsi nevareja sadzivot ar mani tadu kada es esmu, lidz ar to pasai nemanot es mainijos atpakal uz to kada biju, tikai lai paturetu draudzeni un nesapinatu vinju.

Tagad pec gada, atrodos apmeram turpat kur biju gadu atpakalj, kautgan pa vidam biju mainijusies, un shii ''draudzene'' ar skalu blikski ir izgajusi no manas dzives - un zini, ja man vajadzetu pardziivot par to visu, ka tagad pazaudeju draudzeni utt.. es jutos otradak - es jutos, laba, skaista un gudra atkal. Nevienam neprasu padomu, un neviena nav jaklausas cik daudz ko esmu izdariusi nepareizi un ka man vajadzeja no sakuma miljons reizes visu pardomat. Pec dabas esmu atrs cilveks - no sakuma izdaru un tad domaju (ne vienmer tas ir labi, bet lielakoties, ja pa daudz doma, tad nekas ari nesanaks ) . Vienu bridi jutos tieshi tapat ka Tu, nepilnvertiga un emocionala, un vispar nekada... Tagad - ir pagajis apmeram menesis - un es atkal esmu atpakalj uz pekam, ja atskaita ka jau otro nedleju slimoju :D

Vardu sakot - varbut tev vienkarsi ir jaiestajas dzive TAM klikshkjim, lai viss mainiitos un Tu pati arii :)

Izklausas, ka vajpratigi mazvertibas kompleksi, tadēļ arī šāda diagnoze.. Es varētu dot vēl kādu padomu (piemēram, sasniedz kaut ko karjerā, pati ar sevi leposies) bet dāmai labāks liekas padoms par vēstules rakstīšanu sev (man no sevis kauns paliktu, ja kko tadu daritu) vai labo īpašibu izcelšana. WTF?? kā tad izcelsi īpašības? visiem darīsi labu?? diez vai no tā kaut kas maiinīsies dzīvē.drīzāk nodirs visus un sāks tevī cilvēki klausīties, nevis turpinās uzskatīt par bezviedokļa lupatu.

vsjo:( mutere aizdzinusi gulēt, mani padomi nosūtās kosmosam... :(

roslyn, nezinu, cik Tev gadu, bet man šķiet, ka ar laiku tas mainās, es tikai pavisam nesen sāku apjēgt (24- 25) g.vecumā, ka sevi ir jāmīl cik vien iespējams..es arī ilgi nespēju pieņemt sevi tādu kāda esmu, lai gan apkārtējie mūžigi izteica komplimentus, līdz mirklim, kad sapratu, ka dzīve ir tik īsa..

kendruci bet tieviem cilvekiem ari tachu var but kompleksi :D piemeram, par viriesiem,jo nevienam vecim jau nepatik ka olas pret kauliem sitas :D

KeiKei - Veseļojies :) es tagad esmu šķietami labā pozīcijā, lai mainītos, jo apkārt man nav nekā, kas atgādinātu par neizdevušos pagātni. Bet tāpat jau pārdzīvojumi seko man līdzi. Bet labāk uz nekādu klikšķi negaidīšu, pati ķeršos pie lietas.
Kendruci - tavas ''diagnozes'' ir ar diezgan aplamas. Svars varbūt ir vienīgā lieta par ko es nekompleksoju. Un karjeru, šķiet, nekur neminēju, jo arī tur es sāku lēnām soļot uz priekšu. ''Rakstura īpašību izcelšana'' nebūt nav muļķīga doma, jo lielākie kompleksi man ir par savu raksturu un to kā komunicēju ar cilvēkiem, kādu sevi rādu pasaulei, tāpēc nostiprināt un vsp apzināties, ka manī ir kkas labs, arī ir prātīga doma. Un jau gaidu kādu tavu bezemociju joku raidīt šai idejai.
cherryevi - esmu zem tā vecuma, bet zini, visbailīgākais šajā visā ir tas, ka ja nav parliecības par sevi, tad nav nekādas pārliecības un ticības, ka nākotnē kkas labs varētu notikt. Jā, varbūt atradīšu labu darbu, bet tas man nekad nav bijis galvenais. Lai arī man ir bail un nekomfortabli komunicēt ar cilvēkiem, attiecības ar tiem man šā vai tā vnm ir bijušas primārās - draudzības, romantika. Es patiesībā esmu tik vienkārša un ar tik pieticīgām un vienkāršām vēlmēm, bet sarežģītais raksturs stāv tām ceļā :)

pec laika padalies ka izdodas

Komplimentus gan jau esi saņēmusi daudz, bet ja arī tas nepalīdz, tad grūti ko ieteikt. Ko tu darītu, ja tev cilvēki sejā teiktu daudz negatīvu lietu un par sevi nevienu pozitīvu atsauksmi nekad dzīvē nedzirdētu? Bet tai pat laikā apjaustu, ka ir jācīnās...

Mani sad tad parnem lidzigas izjutas. Nepatik ka izpauzu sevi, ka komuniceju ar cilvekiem, kad uznak melnie :D . Vienigas zales ir ciena pret sevi, to izjust sevi, lidz ar to ari varesi darit ko un ka velies bez liekiem sidsapzinas parmetumiem. Ja cienisi pati sevi, tad spesi ar cienu iztureties pret citiem un to pasu sanemsi ari atpakal. Kaut ka ir jamegina sevi rast stabilu parliecibu par sevi. Megini apzinaties savas vajas vietas un tas pilnveidot velamaja virziena, tas ari palidzes. Runajot par flirtesanu ar viriesiem, ja jutisi sevi parliecibu, tad tas naks dabiski. Tas vienkarsi ir ielikts katra sieviete tiri instinktivi :) . Atceries, ka neverbals flirts bus tikpat efektivs, cik verbals, jo galvenais ir kermena valoda, kas parada galvenos signalus, kurus sieviete raida virietim, kurs iepaticies. Velu veiksmi :) !

Tiešām-mazāk domā vairāk dari.:)
Sākot domāt kā nu būs, un vai viņam patiks/nepatiks, likšos tāda varbūt tāda, tu nojauc tā viegluma burvību.Saspringtību un nepārliecību ir viegli sajust.
Citreiz man arī uznāk dienas, kad liekas, ka izskatos pēc pilnīga krokodila, bet tad es tā kritiski novērtēju tās, kuras liek draugos tās super skaisti uzlabotās bildes, un paskatos uz viņām dzīvajā.Protams,ļauni, bet man ap sirdi paliek labāk :D