Diezgan smieklīgi te daži runā. Tad jau, cik noprotu pēc autora komentāriem, kuros gan , atzīšos, neesmu vājprātā iedziļinājusies, ka nav nekādas nozīmes, no kādas vielas -
ķīmiskas vai dabīgas - istājas delīrijs vai vienkāršāk izsakoties, tiek norauts gļuks. Salīdzināt zālīti ar spaisu man liekas ir tas pats, kas salīdzināt normālu šņabi ar logu tīrāmo šķidrumu.
Esmu pīpējusi, pietiekoši daudz. Tagad to vairs nedaru, jo man ir bērns, par kuru jārūpējas, bet kādreiz šad tad uzpīpēju. Atkarīga, acīmredzot, neesmu palikusi, arī atmiņa neklibo. No tiem laikiem palikušas tikai jautras atmiņas and that's it. Tā kā - samērīgos daudzumos tur nekā ļauna nesaskatu.
Par tiem 30 gramiem... nu, tur jau tiešām var dabūt ne tikai gļuku, bet arī vienvirziena biļeti uz Tvaika ielu. Piemērs. Bijām astoņi cilvēki - divas meitenes (abām tolaik bija 20 gadi) un seši džeki (no23-28 gadus veci) . Nopīpējām vakara gaitā ~ 8 gramus. Vairāk vienkārši bija neiespējami iepīpēt, es arī dažus "kāšus" izlaidu. Nesaprotu, kā var ienākt prātā, ka cilvēks var nopīpēt 30 gramus! Pēc astoņiem jau pat nav iespējams to kāsi uztīt. Pie tam tie čomi bija riktīgie pīpmaņi, kas katru dienu pīpē.