tā starpcitu

Nezinu,man jau leikas,ka jūtas tāpat vien nepazūd,ja tas patiešām ir bijušas spēcīgas..Bet varbūt manas domas ir tādas,jo pašai nav tā gadījies vienu rītu pamosties un saprast,ka nemīlu cilvēku,ar kuru esmu kopā.Droši vien dzīvē visādi gadās.Iespējams,ja cilvēks tevi ļoti aizskāris,aizvainojies,tad varbūt tās jūtas ja nepazūd,tad ar laiku kļūst arvien mazākas.

Tā bija. Beidzās un viss. Vismaz tajā momentā tā likās. Lai gan neteiktu, ka sāku nīst viņu..

Tikai tagad saprotu, pagājuši jau gadi 4 vai pat 5, ka viņš iespējams bija īstais, tikai "atnāca" neīstajā laikā, kad nespēju novērtēt un likās attiecības = pabučošanās, rociņās staigāšana..

Vai katru nakti tagad spilvenā raudu? Nē. Par savu stulbumu ir jāmaksā. Un maksāju, nespēdama uzsākt jaunas, nopietnas attiecības, jo ikvienā meklēju viņu.

Tāpēc nevajag strēbt karstu. Izšķirties vienmēr ir vieglāk, kā strādāt pie attiecībām un meklēt risinājumu tam - kāpēc notiek tas, kas notiek.