Kā spējat bez vīriešiem?

Nemeklē vīriešos vīrieti kā parteri, bet draugus un redzēsi ka tiksi tam pari.
Pati kad šķiros nevarēju ilgi aizmirt to kas bija simpatizējis.
Jo ilgakas attiecības un vairāk pozitīvisma attiecībās jo ilgāk un grūtāk būs otru aizmirt.

Laiks dziedē rētas un gan satiksi ideālo.

Es arī nevarētu bez vīrieša!

esmu pašpietiekama un bez vīriešiem iztieku ideāli jau vairākus mēnešus :) nelaižu nevienu sev klāt, negribu.

Teikšu Tev savu moto, kas vienmer man palīdz saņemties.
Ja Tu gribi, tad Tu vari. Ja Tu nevari, tātad pārāk maz gribi. Notici pati tam,ka tev nevajag tos vīriešus un tikai tad tas sanāks. Nevis ieņem to galvā tikai tāpēc, ka gribi aizmirsties pie kāda cita, lai nav jāatceras bijušais.
Ir viens iemesls, kāpēc tavs bijušais nekad nevar būt tavs tagadējais. Kāpēc? Jo ir tavs bijušais.

Lasu komentarus un domaju, cik daudzam meitenem ir gadijums sakari. Man bijs vienu reizi, pec skirsanas no ilgstosam attiecibam. Un pec sis vienas reizes sapratu, ka tas nav prieks manis.
Man tomer ir svarigi, lai patiktu tas cilveks, butu kaut kads klikskis un jutas. Tikai tad sekss ir baudams.
Man bija brivas attiecibas ar vienu konkretu, un tam piekritu tikai jo loti, loti patika tas cilvecins un apzinajos, labak kaut kas, neka nekas.
Ka ir ar jums? Gadijuma sekss ir baudams?

Man tas pats, kas chantelle. Nevaru tā laist ar kuru katru, pat ja prasās.

chantelle, tur jau tā lieta, ka pēc perfekta seksa attiecībās, kad katrs pirmkārt cenšas sniegt baudu otram ne sev, gadījuma sakari man šķiet kaut kas ļoti nekvalitatīvs un pretīgs. nu vismaz man tā ir. agrāk varēju mierīgi paaicināt iepatikušos puisi pie manis un no rīta pat neatceroties viņa vārdu aizsūtīt projām. tagad - paldies, nē.

Apskāvieni un sekss nav manas dzīves jēga tādēļ es mierīgi spēju iztikt bez vīrieša, kad neesmu attiecībās. Būtu traki, ja es būtu tik ļoti atkarīga no vīrieša esamības manā dzīvē, ka bez viena pat darbā nevarētu saņemt sevi rokās un normāli strādāt.
Šobrīd man ir attiecības jau vairākus gadus un esmu laimīga. Taču, pirms tam es biju kādu laiku viena un arī tad biju laimīga. Es laikam nemaz nespēju iedomāties kā ir būt nelaimīgai tikai tāpēc, ka nav vīrietis pie sāniem.

man gan nav nekas pret gadijuma sakariem,es nesaku,ka nekad nav bijushas vilshanas,bet labs sekss man var but ari bez jutam. es protu atskirt jutas un vnk seksu. turklat ja zinu 100% ka to puisi vairs pec tam nesatiksu,esmu pat nedaudz atvertaka uzreiz neka attiecibas(jo tur tomer paiet laiks,kamer juties komfortabli,vismaz man).

ieliec korķi

Ir janostrādā feremoniem lai varētu izbaudīt sexu.
Un pec illgam attiecībām vnm. ir jābūt kaut kādām atrām attiecībām vvai gadijuma lai aizmirstos.

Jo savadāk TU nekad neaizmirsīsi savu bijušo ;(

Nez, man jau liekas, ka vīrietim ir jābūt kā papildinājumam, nevis nepieciešamībai.

Pirms pāris dienām izšķīros ar savējo, ellīgi sāp sirds, bet priecājos, ka esmu atguvusi pašapziņu. Sirds sāp, jo šķiršanās bija ar teātri, jūtas man vēl ir ļoti spēcīgas. Prāts ir aptvēris notikušo un es zinu, ka tā tiešām būs labāk, bet sirsniņa gan vēl skumst un cer, ka tā laimīte apdomāsies un nāks vien atpakaļ. Biju gatava darīt visu, lai tikai saglabātu tās attiecības, bet nekas nesanāca un, acīmredzot, ne velti. Dzīve nav mazais bērns un zina, kas darāms un es uz to paļaujos. Pieļauju domu, ka varbūt pēc pāris gadiem, varētu tomēr kaut kas sanāk, kaut gan ir nosprausts stingrs NĒ, īpaši no viņa puses.
Liekas, ka jūku prātā. Brīžiem raudu, tad nezinu uz kuru pusi, lai skrien, tad jūtos tik spēcīga, lai paceltu visu pasauli :D, tad atkal gribas priecāties un baudīt dzīvi, tad atkal skumji un tā uz riņķi vien. Es tā gribu, lai laiks ātrāk paiet un nav vairs tā sliktā un nepatīkamā sajūta iekšā.
Pietrūkst tas, ka mājās neviens negaida, Tu nevienu negaidi, nav kas samīļo, apčubina un Tev nav ko samīļot un apčubināt. Pietrūkst tas, ka bija kāds ar ko izrunāties, pasmieties, paraudāt kopā. Sēžu un atceros katru viņa soli un darbību un tas arī pietrūkst. Sēžu mājās un man viss šķiet svešš, auksts un nepatīkams. Visu laiku gribu prom no šejienes. Tā jūtos es. :D
Man vienmēr patīk, ka man kāds ir blakus un gandrīz vienmēr ātri spēju atdoties jaunām attiecībām, bet vienmēr atdodu visu sevi, drošvien tāpēc ir tik smagi tagad.

Man ir tā ppat kad mēs strīdamies un itkā šķiramies, esu gatva šķirties un esu stipra uz brīdi labs garīgais un tad atkal salūzti domā ka negribi bez viņa dzīvot.


Pat ir bijis ka mantas sakrameju un beigās salabtam :D

Laura, nu gan galīgi nav tā, ka ja pēc attiecību izbeigšanas tev nav plāksteris, tad nevar aizmirst bijušo ;)

Mierigi ta ari esmu spejusi. Dzive tacu ir tik daudz ka interesanta, forsa ari bez viniem! Ka ari - var jau reizem tikai papriecaties ar viniem, bet tad nebus jadoma - ak,nevaru bez vina.
Pati gan esmu attiecibas un apmierinata, bet laikos, kad biju briva, bija loti forsi! :)

Tapat ka ir labas lietas attiecibas, tapat ari - esot vienai.
Daleji ari tas no cilveka atkarigs, cilveki kas ir pec definicijas atkarigaki no citiem, bus ari atkarigi no romantiskajam attiecibam.

Lancaster

Piekrītu Tev, bet ta ir vieglāk aizmirst kādu kas daudz nozimejis, bet nevari but kopa ar to cilvēciņu.