Es nezinu ko iesākt, jo nespēju bez vīriešiem. Dzīvoju aplī, no kura netieku ārā. Pirms vairākiem mēnešiem izšķiros no smagām un ļoti ilgām attiecībām. Uzreiz metos tusiņu dzīvē, protams daudz vīrieši utt..tas manī radīja beigās nepatīkamas izjūtas, ilgojos pēc bijušā..Sāku satikties arī ar viņu. Attiecības mums vairs nebūs. It kā forši pavadījām laiku, sekss fantastisks, BET, tā kā ir vēl jūtas, gribēju to visu pārtraukt. Tad kādu laiciņu sev teicu, ka dzīvošu bez vīriešiem un pievērsīšos sev un saviem mērķiem. Ilgi man tas neizdevās, un jau atkal kaut ko darījos ar vīriešiem..tad atkal tukšums manī, ilgas pēc Ex un atkal satiekos ar viņu..pavadam kopā fantastiski laiku un tagad es atkal sēžu un gruzos, jo nenormāli sāp. Atkal sev solos, ka dzīvošu bez vīriešiem, bet man nesanāk. Es gribu bijušo, viņu dabūt nevaru, ar citiem man nekas nesanāk, bet vienai ir sasodīti vientuļi :( Tagad nesaprotu, ko lai iesāk.. Ir kāda pieredze? Kā spējat bez vīriešiem un vai spējat? Bez seksa? Bez apskāvieniem? Skūpstiem? Man nesanāk, kad esmu viena, un pievēršos sev, esmu neomā, darbā neiet, mājās katru vakaru raudu.. Nezinu, kā tikt laukā no šī murga.
910
