Neesmu latviešu valodas skolotāja vai dievs tas kunģis, tāpēc izsacīto neatkārtošu, nekladzināšu aiz katra kļūdaini uzrakstītā teikuma vai tamlīdzīgi. Sacīšu tikai šeit un tagad; turpmāk apņemos par šo tēmu klusēt.
Pirmais ,kas jādara jāpārstāj čikstēt.
Nav slikts ieteikums, taču atļaušos par prioritāti šeit, virtuālajā pasaulē, izvirzīt ko citu. Proti, pirmais, kas jādara ikkatrai, kura šeit verbalizē savu sakāmo - apgūt
pamatskolas kursu latviešu valodas gramatikā. Tās, kuras tūlīt sapūcēsies un sauks mani par īgno učeni, aicinu vēlreiz pārlasīt manu iepriekšējo teikumu. Pamatskolas, dāmas, pamatskolas. Virtuāli mēdzam izteikties steigā, haotiski, neuzmanīgi. Un katram savas stiprās puses, ne visi esam filologi. Bet amizanti drusku, ka cilvēks, kurš šeit ieņēmis lielā ironizētāja lomu, neprot atšķirt
ka no
kad. Sešas rindiņas, piecas kļūdiņas. Mēģini vēl!