Vai esiet kaadreiz aizdomaajusaas,ko dariisiet ,kur buusiet peec kaadiem 10 gadiem?

Pēc vakardienas, kad uzzināju, ka pēkšņi miris viens pazīstams cilvēks, negribu domāt par nākotnes plāniem, gribu pilnvērtīgi dzīvot šodien.

Lipsi-saprotu tevi!Izsaku liidzjuutiibu!Man atkal viirs visu laiku saka ,ka sis gads visiem ir peedejais -vins nedomaa ,ka pasaule aizies bojaa-vins domaa ,ka buus lielas izmainas!Taapeec es saaku pastiprinati sapnot ,kalt plaanus veel esot tur, kur esmu...!Te cilveeki ir nervozi,jo gaida-zin ,ka buus lielaa zemestriice...!

Lipsy!:)

Bet ja ir nojausma, ka tuvojas tā zemstrīce - nevar aizbēgt kaut kur citur jau laikus?

''Liels sirdsmiers ,jo daudz paveikts aiz muguras...!'' tas man patika
protams esmu aizdomājusies, apmēram zinu, ko gribētu, bet tas laikam ejot mainās, kādas jaunas vēlmes nāk klāt, citas pazūd. es vsp esmu diezgan pieticīga. Gribu skaistu māju, skaistu ģimeni, lielisku darbu, bet man šīs lietas nesaistās ar kko ekstravagantu. Man skaistumam ir nedaudz cita izpratne. Bet 10 gadi nav nemaz tik liels laika posms, šaubos, ka 10 gadu laikā paspēšu visu, ko šobrīd vēlos, un varbūt pat tā ir labāk. Man kaut kā šķiet, ja ņemsi iespējas, kuras tev dzīve pasniedz, šā vai tā nonāksi vietā, kur tev jānonāk un kur jūties vislabāk.
Es tikai ceru, ka pēc 10 gadiem būšu kāpusi nevis kritusi, būšu gudrāka, zinošāka un visvairāk ceru, ka nebūšu pazaudējusi to bērnišķības prieku par vienkāršām lietām, savu fantazijas pasauli, kas man paldies dievam joprojām piemīt, un ka pasaule joprojām spēs mani pārsteigt.

kāda vēl zemestrīce?

cik reizes sitadas diskusijas taps? domaju ka ne ik menesi plani mainas.
dzivoju sodienai,jo NEZINU kas bus rit.

Mums Sanfrancisko rajonaa ir gaidaama atkal lielaa zemestriice!Te apkaart jau ir bijusas mazas ,ko iisti nejuut-taa triiceesana ir biezi,bet taadu lielu veel es neesmu pieredzeejusi!Es nevaru teikt ,ka man ir bail,jo es nezinu ,ko tas noziimee?!Man nekad nav bail no nezinaamaa!:)

Lolly pOp-ja tev nepatiik manas diskusijas ,tad vari neatbildeet!:)Es negaidu ,ka man atbildees visas Cosmo meitenes!

Oi, un laiks, kad viņa paredzama, arī jau zināms?

Gribu ģimeni.

Vai Emmanuelle, es vairs par nakotni nedomaju, jo es nezinu,kas ar mani atkal kada nakti var notikt. Es ceru, uz veselibu sev un saviem tuvakajiem,ka ari uz stabilu un labu darbu.

Etikete-es biezi iedomaajos par tevi,kad mums darbaa notiek tas ,kas notika ar tevi...turies -tu esi veel tik jauna!Tev ir nopietni jaadomaa ,ko eed utt!Nepadodies!:)
Visi runaa, ka zemes triice buus sogad...Viirs pilniigi mieriigs ,jo piedziivoja to iepriekseejo!Maajina neesot sabrukusi,no "ballas" viss uudens izlijis!Es pat nespeeju to skatu iedomaaties,kad seeta pacelas tik augstu,kad aizsedz redzamiibu,skatoties no loga!
Man gribas to "savu apli" nosleegt taa skaisti...!:)

Jā, pats svarīgākais - veselība. Ja tā būs, tad visas pārējās jomas var tikt realizētas atkarībā no vēlmēm :) Gribētos būt pašpietiekamai sievietei ar bērnu, nezināt bēdu un problēmu, vārdu sakot visu to, ko ikviena no mums grib :) Vienkārši dzīvot skaisti!

Paldies!!!

es tagad laidīšos sapnī un kā mana laba draudzene saka, kas ir Kosmosa piekritēja, tad doma ir jāizsaka skaļi, lai aiziet tur kosmosā un sapnis sāk piepildīties.
Es redzu to ainu, sēžot jūras krastā skatoties uz mazo Sofiju un Alexu, kas taisa no akmentiņiem pili. Vīrs iznāk no peldes, es pasniedzu peldmēteli un visi sākam brokastot... atstāju viņus trijatā būvēt lielās pilis un pati dodos uz māju, kuru esam restaurējuši Toskānas noskaņās... es iegrimstu savos mākslas darbos, līdz bērni pieskrien man klāt un mums visiem aizsākas skriešana smieklu pavadībā pa lielajām, vēl ne tik pārpildītām istabām... mēs esam laimīgi :)

DIO-es pilniigi redzu to ainu!:)
Es reizeem redzu savu maaju arii tik skaidri ar taam akmens griidaam,kas turpinaas arii aaraa!Gribu to aaru pagarinaat,lai vairaak vietas gleznosanai...!Es veel esmu izsapnojusi mazu bizness arii seit Amerikaa!Latvijaa jau noteikti buus tas veco lauzu pansionaats,kuru vadiis loti labs menedzers!Visi mani darbinieki buus izmekleeti -iipasi cilveeki!:)Man tas liekas loti reaals sapnis...!:)

Protams, ka esmu domājusi un ir tā mazā vīzija. Taču, pēdējā laikā saprotu, ka ja nesasniegšu to, ko vēlos un pēc tiem 10 gadiem nebūšu tur, kur gribu būt, tas būs neiedomājami sāpīgi man pašai. Tieši tāpēc, es izvairos runāt par savām fantāzijām, lai gan agrāk droši stāstīju. Vnk, tagad to nedaru, lai nav tā, ka baigi sasapņojos, visiem visu ko sastāstu un beigās neko no tā nesasniedzu. Vnk tagad nedodu cilvēkiem materiālu, ko vēlāk izmantot teikumos no sērijas ''bet tu taču teici, ka tev būs tas un šitais, bet re kā - nekā''.

Heartkiller-man ir taa bijis veel pavisam nesen...es teicu ,ka aizeju no darba vismaz 10reizu un tas nepiepildaas,jo veel nav pienaacis tas briidis ,ka varu aiziet!Es taados briizos saku-nekas veel viss notiksies,veel tas tur "augsaa" domaa,veel nav iistais briidis,bet tuuliit tuuliit "burbulis spraags" un viss notiksies!!:)

Esmu aizdomājusies par to, ko vēlētos sasniegt, bet tās ir tikai vēlmes, ko, iespējams, realizēšu. Nekādus mērķus vai nākotnes vīzijas es sev necenšos nospraust. Konkrētus aprakstus, kā te dažas uzrakstīja, pat nevarētu sniegt par laika posmu pēc gada. Nedomāju, ka tā ir vieglprātība vai dzīvošana šodienai negatīvā izpratnē, manuprāt, tas ir reālisms - apzināties, ka viss var mainīties, ka dzīve ir neprognozējama un ka vispār par savām vēlmēm labāk nestāstīt apkārt (ar līdzīgu domu, kā Heartkiller minēja). Man vismaz tāda pasapņošana bija raksturīga bērna vecumā.