"palīgi" šķiršanās lietā

zinu ģimeni, kur pašlaik, tieši ir lēmums par šķiršanos, un ir tā, ka nemitīgi iejaucas vīra vecāki, vairāk jau māte. laigan tā iejaukšanās ir notikusi visu laulību laiku, kad viņa ir taisījusi sevi par kkādu tādu, kurai par visu , kas notiek ģimenē ir jābūt informētai, noteikti dēlam jāzin viņas viedoklis, u.t.t. es vnk izturēt nevaru tādus cilvēkus.. reāli, situācija tāda- 2 cilvēki, vēlas mierīgi izšķirties, sākt jaunu dzīvi katrs, jo nu paši saprot, ka tālāk tā nevar, un še tev, (galvenais , ka vecāki dzīvo tai pat rajonā..) šis aiziet ciemos pie māmiņas, šī saborē smadzenes, un viss, viņam i saborēts, ka neko mierīgi nevar, viņam tikpatkā viss ir jāsavāc, ko var savākt, naudas jāizžmiedz, cik var utt. lai gan ko tur daudz, visu šo laiku ir bijusi šī tā teikt memmeeshanaas.... kad kkas nav bijis kā vajag, vnk ir gājis pie māmiņas, visu atstāstījis, a tā tālāk kam vien var.. utt. nu situācija stulba- kad grib abi mierīgi izšķirties, bet viena tur jaucas un vērpj intrigas...

un pa tēmu- kad abi esot precējušies, jau tad viņa ''māmiņai jaunā sieva neesot patikusi... un manuprāt, dēļ viņas attieksmes pret viņu un dēļ stulbās izturēšanaas un jaukšanās, kur nevajag, tas arī tā beigsies... stulbi, protams, arī tas, ka vīrs, tāds, kuram visu var ieborēt un pats neredz, kas notiek..

aj manai omei mana draugā sazin kas nepatīk. tad viņa teica, ka mēs nedzīvosim kopā, jo viņš mani pametīs. tagad atkal saka, ka mēs ilgi nedzīvosim kopā. aj nu katrā ziņā es ar viņu īpaši vairs nekontaktējos, jo man tas ir aizvainojoši. esmu par to teiksui n-tās reizes, ka lai tā nerunā, bet jēgas nekādas. katrā ziņā neļaujos provokācijām un dzīvoju ar savu draugu. un pēc iespējas mazāk klausos citos. vēljovairāk vsp neklausos, kad paši runā, kad neesmu prasījusi padomu

man vienam draugam ir tā, ka vecāki par katru cenu mēģina ieknābt nabaga meitenei ... bet parasti tā nav - nē man visi radi ir normāli un mēgina pieņemt citus cilvēkus.. vismaz acīs neko nesaka...

Man tā bija, ka drauga mamma diezzgan ļoti vienmēr iejaucās mūsu attiecībās, kaut gan teicām, ka esam mēs divi un "trešais" mūsu attiecībās nav vajadzīgs. Saprotu, ka varbūt viņa gribēja labu mums, bet nesaprata, ka dara tikai visu vēl sliktāk. Pēc 5 gadus ilgušām attiecībām neizturēju un aizgāju. Tagad, protams, viņa mamma ļoti nožēlo, ka nav mūs klausījusi un nejaukusies, grib mani atpakaļ ģimenē, bet tagad jau ir nedaudz par vēlu..

darudzenes māsas topošā vīramāte rīko scēnas par to, ka vīrietis daudzenes māsai nopirka kleitu par 45 Ls u.tml. Tipa - "labāk man to naudu būtu iedevis, nekā uz to svilpasti tērējis". "Svilpaste" ir gandrīz 30 gadus veca grāmatvede, nopietna sieviete :D vīrietis tagad katru mēnesi mammītei dod naudu (lai gan viņai tās netrūkst). tās vīra/sievas mātes...

Manai vecmammai nepatīk neviens no tiem ar kuriem esmu kopā, bet tad kad neesmu kopā, tad visi vienkārši zelta cilvēki. :D

Jo 'tad, kad nebiju kopā ar savu mīļoto, tad viņu vecmamma visu laiku slavēja, bet kad sagājām kopā, tad mans ex palika viņai par to piemēru, kur visur pieminēt, bet nu abi esam vecmammu nolikuši pie vietas un tās viņas runas nav ietekmējušas attiecības, jo ja klausītu viņu, tad es visu mūžu būtu vecmeita. Pateicu, ka viņas dēļ netaisos 18 gados, kā viņa to izdarīja, precēties, un ka dzīvoju savu dzīvi. Tagad notiek mierīga līdzās pastāvēšana un jau kādu laiku tādas stulbības no viņas neesmu dzirdējusi.

Lancaster- tas nu ir lupata. es saprastu, ja viņa māte būtu ubadze, bet visticamāk, ka tā nav. tā ir vnk viņas skaudība, ka kādai citai tiek vairāk, nekā viņai.

Liliii- pasaki, kā tu noliki viņu pie vietas? es to vnk nespēju. man ir apnikuši tie kašķi un strīdi, ka, redz, man ir jāprecās un jābūt bērniem un vēl nez kam. ja tas tagad nenotiks, tad mani pametīs un es būšu lupata. nu wth?man jau riebjas ar viņu runāt.

Es zinu vienu ģimeni, kur māmiņa arī uzskata, ka dēls nevar savai sievai pirkt jaunu mašīnu, jo redz māmiņai taču vispirms vajag, un kāda velna pēc vispār sievai vajag jaunu mašīnu, ja var ar vecu braukt vai vispār bez iztikt. :D Bet nu tas dēls to māmiņu gan pasūtīja, jo māmiņai ir gan rociņas gan kājiņas, lai strādā pati un mašīna ar viņai esot. Un tur tiešām dēls mātei palīdz, ka viņa nu nekādi nevar šitādas uzstādīt šitā savas iegribas.

Jā, vecāki.

Sany, manas domas. Nesaprotu, kā ar tādu "vīrieti" var būt kopā. tas laikam ir trakākais, ja vīra mamma viņu tik ļoti kontrolē/iespaido.

Esmu piefiksējusi, ka arī manai mammai neviena nav pietiekami laba priekš brāļa. Tās frāzes "paskatīsimies vai viņa MUMS der" vai "viņa MUMS neder", vai "šī meitene MUMS der, kāpēc tu ar viņu nesatiecies un viņu nemīli" ir briesmīgas.

Sany - es vienkaŗši konkrētā tekstā pateicu, ka savu dzīvi netaisos bojāt ar kāzām 18 gados, jo tas jau par traku, nu tagad man jau 23 un tagad precētos, bet tad pateicu, ka citi laiki un lai sēž mierīga ar saviem uzskatiem.

MUMS der:D kam tad? dārza ravēšanai?:D

Ā, man vēl viens stāsts. :D

Drauga mātei īsti neviena drauga brāļa meitene nepatīk, tad visas tiek izbrāķētas un šiem jau strīds ir bijis, ka neviena neder. Labi, ka es esmu atzīta par labāko variantu savam draugam. :D

agrāk arī mani radagabali mēģināja iejaukties manā privētājā. es viņiem skaidrā tekstā pateicu, ka mana privātā dzīve ir tikai MANA. ja jauksies, tad es nebraukšu ciemos pie viņiem (mammas, omas, tēta). Tas viņus attur no komentāriem manā klātbūtnē - aiz muguras gan mani aprunā kā traki :D es arī pateicu : "es esmu laimīga ar šo cilvēku, viņš nav perfekts un visticamāk mēs nebūsim kopā līdz mūža galam. bet ja es varu būt ar viņu laimīga kaut mēnesi, vai tas nav pats galvenais gan man, gan Jums. Galu galā - pēc mēneša manis var arī nebūt uz šīs planētas. Jā, es varu arī apprecēties, apzinoties, ka pēc gada visticamāk šķiršos. kas tur slikts? esmu šodien ar šo cilvēku LAIMĪGA, pēc mēneša tas jau var būt kāds cits, bet šodien tas ir VIŅŠ" :)

Pašai gan tā nav gadījies,bet zinu ļoooti daudzus gadījumus,kad tiešām kāds mēģina izsķirt.

Mana mamma jaucās abās manās attiecībās, tāpēc man ir ļoti liela mācība- sargāt savas attiecības, idejiski viņa nevēlējās neko sliktu, tikai labu, bet sanāca tā kā sanāca.
Tagad var just, ka nedaudz nožēlo, ka izšķīros ar pirmo puisi, bet visu vainu liek uz ex ģimeni, ka viņa mamma ir jaukusies, protams, es viņai nepatiku, bet daudz arī mamma iejaucās.
Un reizēm domāju, ka gadiem arī ir liela nozīme, jo tad biju jauna, nepieredzējusi un nepratu novērtēt to, kas man ir. Bet es dzīvoju ar domu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. :)

pamatā laikam nē...
es esmu riebīga rakstura cilvēks, patiesībā un es savus vecākus varu nolikt pie vietas, ja sāk par daudz jaukties vai tincināt, vai regulēt. es pasaku,ka tās ir mūsus darīšana un viss.
bet puiša māte sākumā centās jaukties vairāk kā vajag, mēģināja ietekmēt un laipni ieteikt kādu dīvānu mums vajag, kādu tepiņi utt., bet es savu puisi mazliet paregulēju pa savam, un tagada rī viņš spurojas pretī mammai, un nu mēs esam saticīgi...viņš vienmēr jūtas daudz labāk ar maniem vecākiem, nekā es ar viņējiem. tomēr vēl esam sveši..
tikai ceru,ka viņa radi nebūs bieži viesi mūsu mājā..

aaa un mana bijusī vīra māte mani apbrīnoja kā cilvēku/sievieti. esmu viņai daudz ko šajā dzīvē iemācījusi (pat gatavot, pēc tā viņai paradījies vīrietis, kam ļoti garšo kā viņa gatavo :) ). bet viņas dēlam es "nederu, jo esmu pārāk stipra un gudra, viņam vajag kādu nedaudz stulbāku un vieglāk ietekmējamu modeli" :D šis teksts man ausīs skan bieži.
p.s. modele neesmu, jo esmu maza auguma, bet par neglītu gan sevi nesauktu. nezinu, ko viņa bija domājusi ar vārdu "modele".

protams, kad manis nebija, tad visu laiku vīram nācās klausīties tekstos par to, ka es viņu pametīšu. lai gan vīramātei izrādījās taisnība - es viņu pametu pēc 3 gadu kopdzīves, kā viņa bija prognozējusi.