par tēvu dienu.

Zane, tur jau tā lieta - piedot var, bet vai aizmirst?

Es esmu mēģinājusi kāpt pāri savām sajūtām, bet.. vienalga nespēju!

Visā šinī situācijā vienīgais, kas mani satrauc ir tas, ka nezinu kā rīkoties savās kāzās.. kurš mani vedīs pie altāra :D uzticēt šo pienākumu viņam, būtu ļoti liela liekulība, bet varbūt vajag, nezinu.

Nesveikšu, viņš nav pelnījis neko no manis.
Arī nebija pelnījis manās kāzās būt, un nebija arī.

Toties mani veda cits jauks cilvēks :)

skaidrs ka svineesu apsveiksu teeti :)

Nesveikšu, jo nav ko sveikt. Tēvs ir miris, bet uz kapiem braukt nedomāju, jo tie ir LV otrā malā un šis cilvēks man ir pilnīgi vienaldzīgs. Nesveiktu arī ja viņš dzīvs būtu. Garākos paskaidrojumos nav vēlēšanās ieslīgt. Man nav naida pret viņu. Ir tikai vienaldzība.

Mans tēvs ir mans kauns, neapsveikšu.Viņš ne reizi mani nav nevienos svētkos apsveicis, kaut buču, neko nekad..

Nesvinēšu. Nesveikšu. Tēvs man ir tikai uz papīra, neko citu no viņa neesmu saņēmusi.

Sveikšu sveikšu, tētis vienmēr atbalstījis kad bijusi vajadzība un arī tā pat vien. Dzīvo viņš no manis atsevišķi, bet vienmēr pieņēmis savā jaunajā ģimenē! Mēs tādi baigi līdzīgie, viņa sieva vienmēr brīnās, kā mēs saprotamies no pusvārda. :)

Noteikti apsveikšu pa telefonu, jo dzīvojam katrs savā pilsētā.

Apsveikšu. Kaut gan izšķīrās ar manu mammu, kad biju pavisam maza, tomēr vienmēr mani finansiāli un, iespēju robežās, arī morāli atbalstīja. Protams, pietrūka viņa klātbūtnes, bet tāda ir dzīve.

Man gan tēva vairs nav. Apsveikšu savas meitas tēvu,vīru. Noteikti brokastis gulta jaukā brīvdiena. Ziedu pušķis un kāda šokolāde.

Jāsveic tas, kurš audzinājis, man nav ko sveikt.

Nesveikšu, mums ir sliktas attiecības, īpaši pēc tā, ko viņš mammai nodarījis (vardarbība:()

Nesveikšu, jo mums sliktas attiecības. Patiesībā izvairos ar viņu vispār runāt un tāpāt mums nav par ko runāt. Bet pie vectēva noteikti aiziešu un kādu šokolādi aiznesīšu.

šī diskusija liek aizdomāties...
šausmīgi skumji, meitenes, ka tā:(

Nesveikšu. Nejūtu par ko būtu jāapsveic viņu. Tikai tāpēc, ka tāds ir?! Mums ir neitrālas attiecības. Arī bieži esmu teikusi, ka tēvs uz papīra tikai. Mamma ir stāstijusi, ka viņš, kad biju maza nav ne auklējis mani, ne spēlējies, kā gāju pie viņa, lai paspēlējas, vienmēr ir atraidījis mani, mammai žēl bija manis. Arī tas, ka manu ex puisi saukāja, nepatika viņam viņš. Un tas, ka bieži vien pat neapvaicājas kā man iet. Ir vēl iemesli.
Par ko tad te sveikt..

Nesvinēšu un neatbalstu,jo mans tēvs navpelnìjis.

Man tētis arī vakar saklausījās par tēvu dienu un pasūtīja aliņu :D ha! To nu gan nedabūs, bet jāpaskatās varbūt kāds cits našķis vai hokejbiļetes :)

Apsveiktu, ja būtu dzīvs. :(

aii... nu, galīgi nav tā, ka tēta dēļ neesmu raudājusi, ka viņš vienmēr ir bijis izcils tēvs, bet vismaz saistībā ar bērniem gan vienmēr ir bijis sirsnības kalngals. Tikai pārējā rīcība, kas nav bijusi tieši saistīta ar mums, ir netieši likusi pārdzīvot pārāk bieži. Tā tas ir. Iekšā ir kaut kas, kas grauž, ir dusmas, nav viņš ideāls, bet pāri visam es tomēr cenšos saprast, ka viņam ir tiesības kļūdīties, un tāpēc cenšos lēnām atmaigt un nebūt tik skarba.
Jāmācās piedot. :)