Sveikas meitenes! Ir gadījusies problēma, bet pašai grūti atrast pareizo risinājumu. Satiekos ar savu draugu jau divus gadus, bet esmu sapratusi, ka viņš nebūs tas īstais ar ko vēlētos pavadīt savu dzīvi kopā. Nespēju iedomāties viņu par sava bērna tēvu. Tā arī dzīvoju nelaimīgi jau ilgāku laiku un pirms daudziem mēnešiem iepazinos ar vienu satriecošu vīrieti. Jau sākumā radās neaprakstāmas iekšējas izjūtas un sapratu, ka viņš ir tas ar ko vēlos būt kopā. Esmu ļoti laimīga satiekot viņu un viņš mani, bet... man ir attiecības, ja tās var tā nosaukt un esmu jau mēģinājusi iet projām no sava vīrieša pasakot, ka viss ir beidzies, bet preti vienmēr bļaušana un pārmetumi, ka nekur neaiziešu un viņš mani vajās visur un man nebūs miera. Es tiešām esmu mēģinājusi rūnāt, bet tas nepalīdz. Citreiz bailes, ka piekaus mani, ja ieminēšos vēlreiz. Ko darīt? Dzīvojam atsevišķi, intīmo attiecību nav, viss ir beidzies, bet netieku tam pāri, bet ļoti vēlos sākt kopējo dzīves redzējumu ar vīrieti ko iepazinos un esam pavadījuši satriecošus mirkļus kopā... un viņš tagad gaida ko es darīši. Es tiešām nevēlos vairs šīs attiecības un vēlos sākt jaunu posmu dzīve. Iesakiet kaut ko.
10
