nerviski slimās tantes uz ielas...

āāā atceros. Bija arī gadījumi kad pacēlu balsi un biju agresīvāka pret tantuļiem, ja viņas aizskāra manu ādas krāsu, izteicās netīkami...

Gabs

Nopietni tev ir piesējušies par ādas krāsu??? Un es vienmēr esmu domājusi, ka tev dabīgi perfekta ādaskrāsa... ko tur ko piesieties :)

Nu viņa arī ir dabīga :D kad biju mazāka, tad nez kapēc biju tumšāka kā tagad un tad nu babuļiem patika aizrādīt un izteikt kādu repliku. Par cik biju maza, tad arī ņēmu to pie sirds. Tagad esmu norūdīta, bet nu jau vairāk neviens neko nesaka :)

Par laimi, vēl neviena tante uz manis neko nav bubinājusi. Ir gadījies, ka gan tantuki, gan onkas pajautā kko(adresi, veikalu, laiku), tad es laipni atbildu. Man ir prieks palīdzēt, jo pašai šad tad ir gadījies neatrast konkrētu vietu. Pavasarī viens tantuks man pat izteica komplimentu par skaistu šalli.:)

Un, jā, par sab.transportu ir tā, ka tieši vecāki cilvēki ļauj apsēsties mātei ar mazu bērnu. Jaunieši pat acis nepacels. Priecājos, ka man sab.transports nav jāizmanto bieži.

Man ar veciem cilvēkiem ir labas attiecības, man patīk klausīties viņu stāstos un dzīves pieredzē, bet tas attiecas uz manu kaimiņieni, abam vecmāmiņām un tanti:) Tās, kuras nēsājas pa sabiedrisko transportu un grūstas - ar tām nekādu konfliktu nav bijis un bubinajušas arī nav neko. Man pat visbiežāk apsēžas blakus kāda tantiņa un uzsāk sarunu:) Vienu reizi jautaja, vai tie ir mani īstie nagi, ka ļoti skaisti, paspēja vēl pastāstīt, ka viņas mazmeita gan līmē un liek sev tādus glumus, biezus:D

Kad strādaju veikalā, tad bieži ienāca babuļas, jāsaka, ka pa pusgadu nebija neviena konflikta. Kašķīgakas pat bij 30 - 40 gadīgas sievietes. Vienu reizi veikalā ienāca babuļa, kura man jautaja kaut ko par šampūniem un saka mani kužināt:"kāda skaista sejiņa, vaii kādi apaļi vaidziņi":D:D:D Tagad, kad gādās ieiet tajā veikalā, kura ahrak strādaju satieku to babuļu un šī joprojām uzsmaida un apjautājas kā iet:)

Un vēl man nāk smiekli, kad tās babuļas, kuras parasti pirms pusdienlaika brauc uz tirgu ir sakrāsojušas rozā lūpas un sasmarzojušās ar Dzintara smaržām baigi spēcīgi, vai vecām smaržām:D

Es tad arī tāda kaķu tante, gan nebaroju kāpņu telpā, bet tomēr. Un pie sevis visus paņemt nav iespējams, bet, ja man ir ko iedot, tad eju un iedodu un man ir pilnīgi vienalga, ko kāds par mani nodomās. Dažreiz speciāli nopērku barību un baroju.

Šad tad kāds opis nobubina par pīpēšanu :D

ignor

neņemu tādas vērā, bet ja redzu, ka sit savu suni un bļauj uz viņu, tad gan bez sirdsapziņas pārmetumiem kaut ko uzbraucu!

Iespējams tāpēc, ka pašai nav vēl bērnu, bet es nesaprotu, kāda jēga vai labums ir dot vietu mammai ar ~5gadīgu vai pat 7gadīgu bērnu? Es saprotu, ka tiem, kuriem bēbis ir uz rokām, loģiski, ka nostāvēt ar bēbi uz rokām ir gan smagi, gan arī bīstami, bet nu kamōn, tas 5gadīgais bērns ir brangāks par visiem pārējiem, viņiem enerģijas netrūkst, pēcāk sēž kā karaļi sēdeklī un dīdās, spārdās.... Bet man redz tiešām nogurušām svina kājām ir jāstāv, kamēr sīkais tur ķēmojas, tā mamma taču var stāvēt un sīkais var viņai turēties... :D

Man vispar cienja pret tantukiem zud ar katru sekundi! Ka jau mineja par to auobusu, ir nacies ka mani pagruzh normali pat! Un tad kko bubina virsu par apgjerbu vai vel nez ko! Nu ej ar savam kjotkam un seta runajies! Esmu redzejusi ka jaunajam maminjam buhnji virsu ka shis bernus neprot audzinat reizes kad shie nikjojas! Rugumpodi nekas vairak! Nekad nav labi!

Rox, oģiski, ka mātes ar maziem bērniem es vienmēr palaidīšu apsēsties, bet ne jau tādus, kuriem 8 gadi un vairāk. Kad biju mazāka vienmēr palaidu vecus cilvēkus apsēsties, bet tā viņu bezkaunība jau sāka krist uz nerviem, tāpēc tagad esmu riebīga un reti kuru palaižu. Pārsvarā tādas, kuras pat nedomā apsēsties, bet kad piedāvāju, tad priecīgas sēž. Man ir reāls riebums iestājies pret daudzām no viņām, jo vienu kad nepalaidu apsēsties, (bet šī stāvēja blakus un neko neteica) kāpjot ārā mani nolādēja, teica, ka es nomiršot, būšu nelaimīga utt. Knapi noturējos, lai šaj pa muti neiedotu par tādiem vārdiem. Žēl no vienas puses, ka gimenē mani labi audzināja.