nerviski slimās tantes uz ielas...

Tas notika pasen, bet vienalga pastāstīšu. Vakarā pastaigājos ar draudzeni un kāda veca tante mūs apstādināja ar saucienu - Puiši! Vai varat palīdzēt? Nu, tas bija tā smieklīgi, bet tad mēs ieraudzījām, ka viņai kaut kas ar actiņām nebija kārtībā un viņas skatiens vienvārd sakot, bija biedējošs. Tante palūdza, lai mēs viņu aizvedam līdz mājām, bet viņa zināja, kur dzīvo, vienkārši ļoti lēni gāja. Mēs kādus 40m, nogājām 1h laikā. Mēs viņu pavadījām līdz pašām durvīm, un viņa lūdzās, lai mēs nākam pie viņas ciemos, iedzert tēju, bet bija jau vēls un viņai dzīvoklī bija izteikta, spēcīga veca cilvēka smarža, no kuras man vēl šodien reibst galva, ja tādu sajūtu. Mēs teicām, ka nesanāks ciemoties pie viņas un viņa lūdzās, lai mēs ienākam kādu citu dienu. Tas bija diezgan baisi. Es saprotu, ka vecam cilvēkam nav neviena tuvinieka, viņa ir viena pati, bet es vienkārši nespēju iet pie viņas un dzert tēju. Varbūt kādam liksies, ka esmu cietsirdīga, bet nē, es esmu līdzjūtīga, bet kad es iedomājos, ka man jāsēž tajā dzīvoklī, kurā ir tā spēcīgā vecā cilvēka smarža, jādzer tēja ar veco tantiņu, kurai ir biedējošs skats, man pārmetās šermuļi un es nespēju!

Man gan ir gadījies, ka tantes lūdz palīdzību akut ko atrast, veikalā vai pilsētā... nekad vecam cilvēkam neatsaku...

Vakar bija "tante" dzērāja, piesējās veikalā, kamēr mans mazais ar mašīnītē sēdēja... prasija 15 santīmus... man nervi tajā brīdī bija uzvilkti, jo tā mašīna bija saplīsusi un tā jau apēda manu naudu un puika nevarēja pavizināties... tad nu es tai tantei uzbļāvu ( tā gan pat pret bomžiem neizturos) , riktīgi balsi pacēlu, teicu ka man nav un lai iet prom.... gribēju vel uzbļaut, ka slikti no viņas smakas paliek, bet noturējos...

Vēl bija gadījums, kad ar brāli gājam uz veikalu un tur uz ceļa stāvēja veca tantiņa ar lieliem maisiem un smagi elpoja, brālis piedāvājās palīdzēt aiznest maisus, mēs viņu paņēmām katrs aiz sava elkoņa, maisus rokās un vedām līdz mājām. Kad viņa pateica, ka viņai vajag uz piekto stāvu un mēs taisījāmies jau iet augšā, viņa sāka ļoti satraukties un nervozēt, trīcēt, teica, ka pati uzies augšā, gandrīz vai raudāja. Beigās brālis piedāvājās palikt lejā un lai es uznesu tos maisus viņai augšā, jo izrādijās, ka viņa laikam bija skatījusies "kriminal inform" un nobijusies, ka mans brālis ir noziedzinieks, kā jau vīrietis, nevis vienkārši puisis ar labu sirdi. :D

Tādas ir tāds babkas - ko padarīsi. :D
Cerams, ka mēs tādas aitas nebūsim pēc gadiem 40,50,60. :)

Arī man ir bijuši pārpratumi. Par cik es nedzīvoju pilsētā, bet gan ciematā, kur aptuveni ir 1500 iedz., vienu vasaru (kad man bija 19 gadi laikam) - karsta diena, izdomāju uzvilktī kleitiņu. Nu kleitiņa, kā kleitiņa .. plāna, uz lencītēm ar nelielu ''balona'' efektu ķermeņa vidusdaļā.
Nu ko, gāju ciemos pie draudzenēm gar daudzstāvu mājām . Uz soliņa, kā jau sēnes ..rindā sēž večiņas (krievu) ..
un viena pēkšņi iesaucās - '' (mans vārds) , Ti njeberemennaja? '' , es vnk šokā.... , bet neapstulbu tajā momentā un pateicu pretī '' Da, uzhe 9 mesjec', skora budu razhatj''. :D
Es pat tagad, lai gan tas ir pāris gadus atpakaļ noticis notikums, izskatos 16,17 gadusi jauna. :D
Nav jau brīnums, ka man veikalos joprojām prasa pasi. Un pat ir bijis gadījums, ka viens džeks ar kuru vēlējos tikties (bet mums nekas nesanāca) , palūdza man parādīt pasi - tas bija kronis visam, lai gan mēs bijām viena vecuma... , viņš vnk domāja ka es vēl esmu bērns un lai nesanāk tā, ka viņu apsūdz pedofīlijā... :D :D

Interesanti, kapēc veci onkuli ir pie pilna prāta,bet babulji nojuudzas..

besī, ka večuki pie manis piekasās par pīpēšanu :@ vienreiz viens pateica,ka ar cigareti rokās es izskatos pēc vecas kačenes :)))

not_for_sale

Oi nav nav viņi arī ir traki...

Mums arī pagalmā saaugušas vecās sēnes uz soliņa..
mums ir sporta mašīna. kad puisis piebrauc ar savu rūkšanu un gāzēšanu pie durvīm, tad visas ķoķas palēninājumā cenšās apgriezties,lai skatītos,kas nu tur tagad trokšņo...:D tik amizants skats,ka nezinu.:D vai kad ejam uzpīpēt...visas vēcās lupī...
nerunāsim par kaimiņieni,kas cenšās regulēt,ko mums ar āra paklājiņu darīt, ko ar durvīm darīt...vai grīdu remontēšot vai ko vēl ne...
puisis laipns būdams stāv u runājas...stāsta visu...es jau nu gan šai pateiktu,ka vecam virsū nāve lec.. lai lien atpakaļ savā migā un nebāž savu snuķi svešās darīšanās.

kādreiz triecu tādas nost ar riteni, tagad ieku tiesības, triekšu ar mašīnu. :D
bet, ja nopietni nav nācies saskarties ar tādām. izņemot vienu reizi, bet tā tiešām bija mana vaina - tiešām gandrīz uztriecos tantukam virsū ar riteni steidzotie uz darbu. tad tā bišķu papukstēja, bet man nebija laika klausīties, aši atvainojos un minos tālāk.

Kaimiņu bābas gan ir atsevišķs stāsts. :D Ar tām gan man pieredze jau krājas. Man besī, ka viņas visus apkātnes bomžu kaķus baro kāpņu telpā, līdz ar to, kad tur kārtējo reizi ir atstātas zivis...nu smird briesmīgi. Īpaši, kad pastāv pāris dienas, kārtīgi atsulojas, sāk mazliet pūt jau. Nesaprotu - ja gribi to kaķi, tad ņem pie sevis dzīvoklī un priecājies, nevis nes visu leduskapja saturu kāpņu telpā. Te jau bez maz katrā stāvā 5 bļodiņas. Aizķerties var kāpjot augšā, jo ne jau malā, kur netraucē saliktas.
Tad, kad man pazuda elektrība un ieradās elektriķis, viņš arī sarēcās par to, ka sētā uzreiz saauga sēnes(labs izteikums :D), kurām vajadzēja zināt, kas viņš ir, ko viņš te dara, kuram dzīvoklim ir problēmas, kādas problēmas, kā viņš tās risinās utt. Esmu pārsteigta, ka nav vēl manam draugam pastāsījušas par svešiem vīriešiem, kas nāk pie manis kamēr viņa nav. :D

Parasti es vecākiem cilvēkiem palīdzu, ja viņi palūdz un palaižu apsēsties sabiedriskajā transportā. Bet pēc viena atgadījuma, ko redzēju kāpjot iekšā autobusā, tagad man ir neliels naids pret vecajām tantītēm, kuras grib sev dabūt brīvu sēdvietu. Tad nu tas atgadījums - piebrauc autobuss, atverās durvis un tantuki kā traki skrien iekšā (viņu aktīvā uzvedība neliecināja par veselības problēmām vai vecuma spēka trūkumu),ieraugot, ka nav brīvu vietu, visas uzreiz saliecās, klibodamas staigāja un skatījās ar žēlu skatienu, lai kāds palaistu apsēsties. Kauna vispār nav.

Keksii, es tā smējos, jo tā ir pilnīga taisnība! :D

Kā teica kāda gudra sieviete - arī mums autobusā ir grūti ar augstiem papēžiem nostāvēt kājās.

Reizēm pasmaidu, reizēm pašķobos vai eju pat ar līkumu, atkarīgs, cik traka :D
Vakar bija atgadījums tirgū - pienāk tante man blakus un sāk ';sausmināties par to, ka āboli maksā 80 sant. kg. un visur uz zemes varot salasīt. Nu es tikai nosmējos, ko citu darīt :)

man ir ko teikt par klaču vecenēm.es nesen uzzināju ka par mani klačo,ka man ir it kā divi bērni un ka es viņus nelaižu ārā,jo man nav ratu,es vienkārši biju šokā.vispār ko tādu var izdomāt

Šorit nokaitināja viena jauna sieviete. Es cēlos 6.00, biļeti pirku, kāpēc gan lai es nepasēdētu, ja man priekšā ir grūta diena un autobuss ir tik pilns, ka pat gaisa nav?! Viņa par visām varītēm man mācīja, ka man jāpalaiž veci cilvēki un mazi bērni. Pati savu dēlēnu spieda bez maz vai man virsū un kladzināja kā vecmāmiņa. Beigās man jau nervi neizturēja, bet es mierīgā tonī uz viņas jautājumu "Vai tad vecāki nav mācījuši, ka jāpalaiž apsēsties?", atbildēju "Mācīja, tieši tāpat kā jūs savu bērnu šobrīd". Šaj vairs nebija ko teikt!

mcbarbie

Nuu.. pamēģini pabraukt ar mazu bērnu pilnā transportā un tad padomā vēlreiz vai tiešām tava bravūra ir vietā... šis ir pierādījums mana skumjamam secinājumam....

Cik nu man načies ar bērnu braukt transportā, tad mani palaiž sēdēt pārsvarā vecas sievietes ( visticamāk vecmāmiņas, kuras zin kā ir ar bērniem...) , sirmgalves kurām pašām būtu jādod vieta jauniešiem... Nekad nelūdzu nevienam ne jaunam ne vecam.. bet tikai konstatēju to cik sabiedrība ir egoistiska un nekulturāla...

skumji....

Ja bubina, tad ignorēju :D ja kaut ko jautā tad atbildu. Vienreiz viena tantiņa jautāja man kāpēc nevar piezvanīt uz vienu nr, iedeva man telefonu, un pateicu, ka tur ir tikai 7 cipari nevis 8 tāpēc nevar piezvanīt.

man pirmajā stāvā dzīvo viena..
Visa kāpņutelpa šo par armēnieti saukā. Uznāk viņai reizēm melnie, sola policiju saukt, ka mans suns rejot, nākamajā dienā utji-putji cik mēs labi kaimiņi.

Bet pa rajonu pa laimi bubinātāju nav. tikai tādas pozitīvās ar suņiem, un tad kādas 5 min jāpastāv, jāļauj suņiem paskraidīties un jāpaklausās viņas sunīša dzīvesstāsts

esmu redzējusi, uz mani nav bļauts, bieži viena tāda nāk pie mums uz darbu bļaut. nu neko pasmejamies, bet aiztaisam kabineta durvis ciet, lai nedomā ielauzties :D

vot tiešām, nezinu vai esmu kādreiz redzējusi kādu opi, kas bļaustītos uz jauniešiem, kritizētu, murminātu zem deguna, ka viss riebjas utt... Bet babuļi ir traki. It sevišķi zinu pagalmos viņām riebjas, ja bērni apkārt skraida, smejās, bļaustās, viens otru ķersta utt... viņām vienmēr liekas, ka tie bērni jānomierina un jānosēdina, lai sēž kā stabi.. njā, tie babuļi jocīgi .
Tagad gan neesmu saskārusies ar neciešamām omēm, bet kādreiz vienmēr ja kāda piesējās es mierīgā balsī teicu, ka viss kārtībā, nevajag uztraukties, katrs dara kā grib. Ja viņas brīnijās kā var tādos svārkos staigāt, es vienmēr attiecu, ka laiki ir mainījušies un mūsdienās drīkst meitenes īsos svārkos staigāt.
Es nezinu kāda es pati būšu veca, tapēc neesmu agresīva pret veciem cilvēkiem.