Ilgojos tik ļoti...

Ma_dara- tu arī turies! Būs viss labi. Otram jau viegli to pateikt, bet reizēm, ja zini, ka kādam arī ir līdzīga bēda, paliek mazliet vieglāk, jo vari ar to dalīties.

Tu arī turies!!

Man ir līdzīga situācija. Šobrīd galvā putra, jo zinu, ka jāšķiras jau attiecības brūk un jūk. Un ar prātu saprotu, ka nu nav mums kopīgas nākotnes, bet pieķeršanās ir milzīga un sajūta, ka jāskrāpē kāds ārā no savas sirds. Gribas zvanīt un rakstīt viņam, bet cenšos turēties un nodarbināt sevi ar citām lietām.
Man negatīvais vēl ir tas, ka dzirdu no apkārtējiem pārmetumus par to, ka nolēmu šķirties, jo ārēji viņš atbilst "Prinča Baltā zirgā" tēlam.
Bet notiek tam, kam jānotiek un ar laiku viss nostāsies savās vietas. :)
Turies! :)

Iegūstu jaunus draugus tādā veidā. :D

Man bija tāds pats mūjābele, un tādas pašas probēmas( tikai es esmu neiejūtīga) izšķīrāmies jau maijā - un zini es nenožēloju, un tai brīdī es pat priecājos kad beidzot tas murgs ir galā. Man atlika vairāk laiks sev. Man pavērās iespēja studēt, strādāt šeit.
Bet viņš lai turpina smirdēt UK noliktavā par melnstrādnieku.
Esot atradies kaut kādu meiteni, tulīt pēc izšķiršanās aizbraucot uz uk nedēļas laikā - lai jau dzīvo kas tad man.
Es ja gribu aizeju izklaidēties, iepazīstos - šurum, burum un viss . Čau!
Neko vairāk arī negribu, satiekos.. parunāju ar to cilvēku , varbūt kkur aiziejam vakariņās bet neko vairāk, jo man ir apnicis par kādu cīnīties, lai iet dillēs. Es vnk sev laiku kkā nositu, tas arī viss. ;)

Bet šis rīts sākās ar to, ka man bija neatbildēts zvans un vēstule draugos no puiša. Laikam ne man vienai ir grūti tomēr.

skaties,ka vēl kopā nesaejat..
nesaprotu - priekškam jāškiras, ja zini,ka tāpat gribēsies būt kopā?

Jā, jums visiem ir pilnīga taisnība. Jāmeklē ko darīt, un tas par kaķēnu vispār super! Un arī apkārtējie man palīdz. Tie tuvie cilvēki.

Bet šis rīts sākās ar to, ka man bija neatbildēts zvans un vēstule draugos no puiša. Laikam ne man vienai ir grūti tomēr.

Man ir tieši tāda pati situācija, ka tev. Var teikt, ka jauno nedēļu uzsāku kā brīva meitene. Man palīdzēja tas, ka tiku pie kaķēna, man viņu otrdien atveda, tagad man ir rūpes par to, ļoti palīdz, pat vairs nav domu uzrakstīt vai piezvanīt savam ex.
Bet vispār tā pat kā citas meitenes iesaku nodarboties ar kaut ko, aiziet uz sporta klubu, vai apmeklēt kādus kursus, piemēram apgūt jaunu valodu vai iemācīties fotografēt...

Man bija tāpat nesen,kā tev. Protams,iemesli bija citi,kāpēc viss aizgāja pa grunti,bet nu tas nemaina situācijas būtību! Bet es tev teikšu tā- tiešām,kā meitenes saka,ir jāatrod ko darīt! Ja atradīsi ko darīt,tad domas aizgaisīs prom,un viss būs okey! Vairāk tiecies ar draugiem,mazāk sēdi pie pc. Ja vēlies nomaini numuru,(ja ir galīgi traki). Tā tev nebūs vēlēšanās kaut ko uzrakstīt. Un ja viņš tevi pēc tam meklēs,tad visticamāk,tava attieksme pret viņu būs vēsa! ;)

Tam vienkārši jādod laiks, kā jau te tiek minēts. Sākumā grūti, bet ar laiku paliek vieglāk. Nu nevarēsi Tu piespiest kādu būt kopā ar Tevi, ja otrs to nevēlēsies - dari ko gribi - nesanāks. Zinu, ka viegli runāt un grūti izdarīt, bet papildus nodarbes, lai nedomātu, ir ļoti noderīgas. Mīļumu var mēģināt meklēt pie radiem (mammas, māsas) vai draudzenes, kas atbalsta morāli .. sliktākajā gadījumā "plāksterīti" jāpiemeklē, ja savādāk nevar.
Pārvērtē savus dzīves mērķus, pilnveido sevi, palutini sevi, ja nepieciešams un galīgi švaki, var ar psihologu aprunāties .. centies skatīties nākotnē ar pozitīvu skatienu! Būs labāk!

jums viss ir cauri. laiks visu dziedē, un kad būs laiks, tad satixi citu. tgd centies nodarboties ar citām lietā, bet nezvani u nneraxti

Nav ko ilgoties pēc tāda.

Nāks citas problēmas-šīs aizmirsīsies.

Uzskatu, ka puisis nav nekāds nelietis, ja meitene nesaprot, ka viss ir cauri!
Nu, negrib viņš būt ar Tevi, pieņem un samierinies ar to. Ja jau teica 50 pret 50, tas tač ir skaidrs. Tu viņam uzbāzīsies kamēr viņš Tevi rupjā veidā pasūtīs? Puisis vnk nevar (negrib, jo ir mīksts) pateikt skaidri un gaiši, ka VISS! Tev tač pašai ir jāsaprot.

Un par to plāksteri- jā, es piekrītu, der kāds, kurš remdē sāpes. Bet, ja man kāds ir sirdī, man grūti meklēt kādu citu, kur nu vēl laist sev klāt. To es varu tik tad, kad tas pirmais jau piemirsies..

Ko es iegūšu no piezvanīšanas.. Noteikti, ka ne jau attiecību nokārtošanos. Drīzāk pazemojuma sajūtu un sajūtu, ka nu viņš var justies pārāks.

Fuj kads vinja fubla!

Reizēm plāksteri nepalīdz pēc vilšanās.. (pieredze).

un ko tu iegūsi no piezvanīšanas? atbildi pati sev godīgi..

Fuj,kāds riebeklis.Nezvani un nepazemojies.Skaties,ka tik pats pēc tam nesāk nožēlot.

Un es pirmdien viņam zvanīju, ar domu, ka esmu sapratusi savas kļūdas un ko es varu darīt, lai būtu labāk. Pajautāju- tu maz gribi, lai mums viss nokārtojas? Un viņa atbilde: fifty fifty. Es pateicu, ka man laikam tāds variants neder, un viņa atbilde bija- nu tad jau atā.

Pats smagākais, ka es vainoju visā sevi! Kaut gan, es it kā saprotu, ka pirmkārt- ne es viena pie visa vainīga un otrkārt- ja viņš būtu gribējis, tad pēc mana zvana būtu devis par sevi ziņu..

Kā lai nevaino sevi visā ;(