Ilgojos tik ļoti...

Vakaros nodarbojies ar kaut ko, lai atliek gultā iekrist ar lielu nogurumu.
Bezdarbība ir vislabākā augsne skumjām.

Ja nu galīgi nevari, tad sāc meklēt kādu puisi, kas tevi apskaus vakaros un būs ar tevi..

Iesmels bija tā vērts,lai šķirtos?

uj,iemesls

Iemeslu gana daudz
1. Mums nesaskan seksā (par to jau bija diskusija) un esam to centušies labot jau daudzas reizes, kamēr atkal un atkal viss nonāk pie tā, ka atgriežas vecajās sliedēs.
2. Mums nesaskan vēlmes, uzskati, attieksme pret dzīvi un vienam pret otru un es cerēju, ka attiecības mums abiem to mainīs, bet nekā.
3. Viņš gatavojas braukt uz ārzemēm strādāt
4. Viņš ir cilvēks, kuram nav nekādu emociju, jūtu. Pat tad, kad pajautāju- ko tu pret mani jūti, viņš pēc apdomāšanās atbildēja- pieķeršanos. Viņš nezina, kā tas ir, ka sāp, tāpat es šaubos, ka viņš maz atceras mani un mūsu attiecības, jo viņš nezina, kas ir ilgošanās, skumjas.

Nu tad pat nedomā viņam rakstīt.Padzīvo sev.Viņš ir devis ceļu kaut kam labākam :).Un tas labākais atradīsies,kad tu būsi laimīga un patiksi pati sev,jo laimīgi cilvēki pievelk.

Es tiešām cenšos priecāties, un es zinu, ka tā būs labāk. Bet vajag spēku izturēt un nezvanīt, nerakstīt.

Un es pirmdien viņam zvanīju, ar domu, ka esmu sapratusi savas kļūdas un ko es varu darīt, lai būtu labāk. Pajautāju- tu maz gribi, lai mums viss nokārtojas? Un viņa atbilde: fifty fifty. Es pateicu, ka man laikam tāds variants neder, un viņa atbilde bija- nu tad jau atā.

Pats smagākais, ka es vainoju visā sevi! Kaut gan, es it kā saprotu, ka pirmkārt- ne es viena pie visa vainīga un otrkārt- ja viņš būtu gribējis, tad pēc mana zvana būtu devis par sevi ziņu..

Kā lai nevaino sevi visā ;(

Fuj,kāds riebeklis.Nezvani un nepazemojies.Skaties,ka tik pats pēc tam nesāk nožēlot.

un ko tu iegūsi no piezvanīšanas? atbildi pati sev godīgi..

Reizēm plāksteri nepalīdz pēc vilšanās.. (pieredze).

Fuj kads vinja fubla!

Ko es iegūšu no piezvanīšanas.. Noteikti, ka ne jau attiecību nokārtošanos. Drīzāk pazemojuma sajūtu un sajūtu, ka nu viņš var justies pārāks.

Un par to plāksteri- jā, es piekrītu, der kāds, kurš remdē sāpes. Bet, ja man kāds ir sirdī, man grūti meklēt kādu citu, kur nu vēl laist sev klāt. To es varu tik tad, kad tas pirmais jau piemirsies..

Uzskatu, ka puisis nav nekāds nelietis, ja meitene nesaprot, ka viss ir cauri!
Nu, negrib viņš būt ar Tevi, pieņem un samierinies ar to. Ja jau teica 50 pret 50, tas tač ir skaidrs. Tu viņam uzbāzīsies kamēr viņš Tevi rupjā veidā pasūtīs? Puisis vnk nevar (negrib, jo ir mīksts) pateikt skaidri un gaiši, ka VISS! Tev tač pašai ir jāsaprot.

Nāks citas problēmas-šīs aizmirsīsies.

Nav ko ilgoties pēc tāda.

jums viss ir cauri. laiks visu dziedē, un kad būs laiks, tad satixi citu. tgd centies nodarboties ar citām lietā, bet nezvani u nneraxti

Tam vienkārši jādod laiks, kā jau te tiek minēts. Sākumā grūti, bet ar laiku paliek vieglāk. Nu nevarēsi Tu piespiest kādu būt kopā ar Tevi, ja otrs to nevēlēsies - dari ko gribi - nesanāks. Zinu, ka viegli runāt un grūti izdarīt, bet papildus nodarbes, lai nedomātu, ir ļoti noderīgas. Mīļumu var mēģināt meklēt pie radiem (mammas, māsas) vai draudzenes, kas atbalsta morāli .. sliktākajā gadījumā "plāksterīti" jāpiemeklē, ja savādāk nevar.
Pārvērtē savus dzīves mērķus, pilnveido sevi, palutini sevi, ja nepieciešams un galīgi švaki, var ar psihologu aprunāties .. centies skatīties nākotnē ar pozitīvu skatienu! Būs labāk!

Man bija tāpat nesen,kā tev. Protams,iemesli bija citi,kāpēc viss aizgāja pa grunti,bet nu tas nemaina situācijas būtību! Bet es tev teikšu tā- tiešām,kā meitenes saka,ir jāatrod ko darīt! Ja atradīsi ko darīt,tad domas aizgaisīs prom,un viss būs okey! Vairāk tiecies ar draugiem,mazāk sēdi pie pc. Ja vēlies nomaini numuru,(ja ir galīgi traki). Tā tev nebūs vēlēšanās kaut ko uzrakstīt. Un ja viņš tevi pēc tam meklēs,tad visticamāk,tava attieksme pret viņu būs vēsa! ;)