Tagad plānoju savas dienas kā vēlos, jo pašlaik nestrādāju dēļ pārvākšanās uz ārzemēm, bet iepriekš, kamēr biju studējusi un strādājusi, arī ir bijusi līdzīga vidēji statistiskā Latvijas iedzīvotāja režīms - pieceļos agri no rīta, studijas (paralēli darbs līdz 17:00), pamatā brīva biju sākot no plkst.18:00, tad arī darīju to, kas ieplānots. Citreiz veselas dienas pagāja nonstopā mācoties, jo studiju darbiņi un `mājas uzdevumi` aizņēma visus vakarus...
Vislabāk man patiktos tāds režīms, kāds man ir tagad, tikai labprāt vēl iesaistītos kādā nepilnas slodzes darbā, jo tomēr tā slodze, kas ir mūsu standarts Latvijā, tā tomēr nav īsti cilvēcīga. Cilvēks nav robots un to saproti tikai ar gadiem, kad sāc sevi novērtēt kā personību un tiecies pēc labākā.