Stāvoklī!

a man fetišs tāds!

Mani tavi intīmie sīkumi neinteresē, tēma ir par to, vai abortētos vai nē, es saku, ka tomēr jā!

mierā, mierā, minci! labs, labs!

Nav no kā, bet, ja būtu un uzzinātu, ka gaidu mazo, tad viennozīmīgi paturētu.

nu es skaidri nezinu, bet laikam tomēr sliecos uz to, ka nepaturētu. kāpēc? jo finansiālie apstākļi ir diezgan pasmagi. un bērnam tie būtu katastrofāli. esmu redzējusi kā uzauga manas māsas bērns, kas piedzima tieši tādos apstākļos, un ir skumīgi, ka bērns ar asarām acīs skatās cik ļoti viņš ko kāro, bet nedabū, jo nav naudas. ka bērnam ir jāatsakas no daudz kā, vnk izdzīvošanas pēc. gribu lai mans bērns aug stabilā un nodrošinātā ģimenē, lai var izbaudīt bērnību. nenosodu tās, kas taisa abortus, tā ir katra paša izvēle. vairāk nododu tās mātes, kas taisa bērnus pa labi pa kreisi ( ne visas, bet ir zināmas pāris ) , kas sataisījušas pusaudža gados jau, tad nogrūdušas bērnu pie vecākiem, tad nākamais, tas pie bērna tēva, un nākamais jau aizies ar kkur.

Pirms 2 nedēļām uzzināju, ka esmu stāvoklī.
Smieklīgākais ir tas, ka pirms 2 mēnešiem mana ginekoloģe no jauna apstiprināja manas problēmas 'pa sieviešu līnijai', kas mani mocīja vairāk kā 6 gadus. Teica, ka grūtniecība varētu būt teju neiespējama. Par spīti visam vēl lietoju OK. Vienu tableti nejauši izlaidu un tiku pie pārsteiguma. :)
Ar draugu esmu kopā vairāk kā gadu, dzīvojam kopā, runājām arī par kopīgu nākotni. Mani nomierina mazliet fakts, ka mums ir 10 gadu starpība.
Bērniņu paturēsim, te nebija divu domu, kad nonācām fakta priekšā. Ceru, ka mums viss izdosies, galvenokārt, ar veselību un, protams, ar finansēm un jaunajiem statusiem :)

Ticamāk jau, ka nē. Kaut kā man doma, ka es varētu kļūt par māti liek noskurināties un nepatikā sarauties.

pavisam noteikti, jā. Un varu tikai piekrist par to, ka tām, kas negrib bērnu, viegli palikt stāvoklī un tikpat viegli uztaisīt abortu, bet tās, kuras tiešām vēlas, nevar un nevar pie mazuļa tikt. Tas skumdina

Vēl nav izglītības, darbs tāds nestabils, bet mazulis ir svētībā, tāpēc viennozīmīgi paturētu :)

Ir šausminoši lasīt atbildes : " Nē! " Pabrīnijos par vienu atbildi,kura bija : " Nē, pārāk stipri sevi mīlu! " Meitenes,sievietes - ja jūs esat veselas un bērniņa iznēsāšanas laikā nav paredzemi sarežģījumi - kā atbilde var būt NĒ??!! Ja tā,tad vienīgais veids ir aborts, un tas ir nožēlojami. Nekas nevar būt par šķērsli bērniņa laišanai pasaulē, jo vienmēr būs apkārt draugi,ģimene ... kas palidzēs ! Katrā gadījumā,es ļoti vēlos bērniņu !!! Un par spīti visam , man būs spēks,mīlestība un līdzekļi,lai viņu izaudzinātu !!!

Labi, ka tās ar atbildi nē nav stāvoklī, tik daudz slepkavības būtu..

paturētu,savādāk nemaz nevarētu būt. Vienmēr esmu sapņojusi, ka nākotnē man būs jauka ģimeni, mīlu bērnus, savu vīrieti. Protams tas nākotnē, jo pagaidām tā kā par agru, bet pat, ja tagad sanāktu kā sanāktu vienalga paturētu.Nezinu, man pat karjera nebūtu tik svarīga kā ģimene. Negribētu savos kādos 40 gados pēc darba atgriezties "tukšās" mājās, kur mani neviens nesagaida,nav bērnu smieklu, neviens nesamīļo utt. Esmu tā, kurai patīk, kad apkārt ir dzīvība, nemīlu būt viena. Karjera man ir un būs tikpat svarīga cik ģimene un otrādi.

jā, esmu pret abortiem!

Fresh, un lai dievs dotu viņām iespeju otrreiz palikt stāvoklī ... Turpretī,citām sievietēm nav dota pat pirmā iespēja !

Es NEVARU ! Konkrēti sacepos par šī jautajuma dažām atbildēm !

Negribētu savos kādos 40 gados pēc darba atgriezties "tukšās" mājās, kur mani neviens nesagaida,nav bērnu smieklu, neviens nesamīļo utt.

Izcili teikts!

zinu vienu skumju gadijumu,), 30mit gadi, bernu nav un ir loti pret viniem, drauga nav, dzivo ar senciem, pelna it ka normali, visu notriec lupataas, pati izpludusi, tas man skiet skums gadijums, un 40mit gados majas atnakot prieksa vinu labakaja gadijuma sagaidis kads suns vai kakis :D

tiešām skumji .. Es pat teiktu nožēlojami ! Kaut gan , varbūt dziļi sirdī sieviete pārdzīvo un to kompensē lupatās .. jo tas viņai vienīgais prieciņš ?

Es buutu rakstiijusi, ka nee, nepatureetu, bet lasot visus komentaarus tomeer saprotu, ka nespeetu taisiit abortu. Arii man beerni nepatiik, taa bljaushana, chiiksteeshana utt., tachu nemaz neshaubos, ka savu beebi es miileetu un dievinaatu kaa nevienu.

Paturetu! Ari es varu teikt, ka sevi milu un medzu reizem but egoiste, bet tas ir absoluti mulkigs aizbildinajums, lai nebutu bernu. Esmu stipra, merktieciga sieviete, un nedzivoju Afrika vai cita zeme, kur cilvekiem nav ko est un dzert, nemaz nerunajot par darbu. Es zinu, ka tiktu gala. Es savam bernam dotu visu, ko vien speju dot, un katru dienu varetu reudzities vina ar lepnumu. Kas gan var but labaks?

ak, dies, kam patīk tā bļaušana? bet tas jau nav iemesls sepkavībai. kad es paliku stāvoklī, man draudzene teice (kurai, starp citu, pašai jau bija bērns) - taisi abortu. man jau no tā vārda šermulis uznāca.
varu vēl mēģināt saprast mazgadīgās vai izvarotās, kuras negrib bērnu laist pasaulē. bet, nu, sorry, pārējās tiešām nesaprotu.
es arī kādreiz bērnus negribēju vispār, bet tik un tā biju pret abortiem. tagad es, piemēram, arī vairāk negribu, ar vienu pietiek, tāpēc joproām esmu PRET abortiem. safe sex, tas ir viss, ko varu teikt. bet, ja nu man gadītos bebis, dzemdētu un mīlētu.