Stāvoklī!

BABAJS
Piedod,ka jautāju,bet kāpēc lai grūtniecība būtu neveiksmīga? Droši raksti vēstulē.

Diemžēl, nē.

Godīgi..?
Lai arī mums reāli nav nekādu naudas uzkrājumu - tajā pašā laikā abi strādājam, īrējam dzīvoklī, ar algām iztiekam.
Dzīvojam kopā jau iiilgi- tajā pašā laikā viņš mājās ir tikai vienu vakaru nedēļā un nedēļas nogalēs un izskatās, ka darbi iekārtojas tā, ka tas pagaidām nemainīsies..
Par kāzām vēl tikai domājam.
Savā darbā vēl vēlētos pastrādāt pirms uz gadu un vairāk pazūdu..
Būtu bailīte un neziņa- kas un kā..

Taču tajā pašā laikā - viss augstāk minētais neliktu man izšķirties bērnu nepaturēt. Pāri visam stāv liela mīlestība, mūsu attiecības, tas, ka viņš ir izteicis vēlmi par bērnu. Pāri visam stāv tā mīlestība, mūsu nākotne, attiecības jau citā kvalitātē,utt..

Jā, protams, tas nebūtu apzināti plānoti, taču kaut kad jau mēs gribētu šādu mūsu mīlestības turpinājumu un, ja tas notiktu tieši tagad- varbūt tā tas arī ir plānots?!
Ai..mums tieši nesen bija pārdomas, jo kavējās dienas, tādēļ tagad tā izplūdu..
Šobrīd man šķiet, ka pats svarīgākais ir cilvēks blakus! Jā, mums nav nekādi uzkrājumi, taču, ja būtu nepieciešams mēs atrastu risinājumus, lai mazajam visu nepieciešamo sarūpetu un turpinātu dzīvi trijatā.... :)

Man parasti nepatīk spriedelēt par tēmu - kā būtu, ja būtu. Bet šobrīd... Lai arī visi apstākļi it kā ir normāli (savs dzīvoklis, iegūtas izglītības, labi darbi, nekādi kredīti, 7 gadu ilgas attiecības, utt.) nevaru viennozīmīgi atbildēt, bet vairāk tiecos uz to, ka drīzāk nepaturētu. Viena iemesla dēļ - man riebjas mazi bērni. Un visi man vienmēr mēģina iegalvot, ka savējo jau iemīlēsi, utt., bet es neesmu gatava riskēt. Un ja nu mana attieksme pret savējo ir tieši tāda pati kā pret pārējiem sīkajiem (māsas un draugu). Ko tad?

Noteikti ja paturetu, kaut man neka pasi dzive nav, es zinu,kad tad butu lielaks iemesls par to cinities lai butu!
Un gribetu tagad bernu, es velos jau to loti daudz gadus!

Hmm, arī esmu par to domājusi. Apkārt ir pietiekami daudz jauno māmiņu (nedomāju 16,17 gadīgas), bet tie paši 21, 22 kaut vai, lai arī brīžiem ir grūti, tomēr tik, tik, tik skaisti kopumā. Nezinu nevienu, kura savu izvēli - bērniņu paturēt, būtu nožēlojusi, drīzāk otrādi - nespēj saprast, kā kaut vai uz brīdi bija apsvērusi domu no bērniņa atbrīvoties.

Par sevi - nezinu, kā sanāks, sanāks - bet tā es vēlētos diezgan ātri. Protams, ne šobrīd, bet pēc 3 gadiem ļoti iespējams :) Tad redzēs kā viss sanāks :)

nepaturētu..

Paturētu :)

Obligati paturetu!

Viena iemesla dēļ - man riebjas mazi bērni.

Es ļoti ceru, ka tas neizraisīs asas diskusijas, bet man tiešām gribas zināt- kā tas ir?! Kas ir tie reāli iemesli kāpēc nepatīk bērni..?Nu tik ļoti, ka savējo nepaturētu?
Nopietni, man gribas zināt:D
Siekalošanās, pamperu mainīšana, zobu augšana, barošana,..?!

Kādreiz domāju, ka, ja palikšu stāvoklī, obligati taisīšu abortu. Nepatīk mazi bērni, nav pabeigta izglītība, utt..
Paliku stāvoklī, vienkārši nevarēju uztaisīt abortu. Tagad man ir burvīgākais bērns pasaulē, visas citas problēmas ir atrisinājušās.
Pat negribu domat, kāda būtu mana dzīve, ja būtu uztaisījusi abortu.

neatbalstu abortus, visiem ir zināmas sekas seksam, ja negibas lietot kontracepciju 1. var palikt stāvoklī 2. ja negribi bērnu izsargājies vai nedari to vispār.

Lai cik grūti bijis vienmēr jā, es paturētu.

man arī nepatika bērni mazi,izvairījos no viņiem, cik vien varēju, savu mīlu, varam kopā spēlēties utt, bet sveši joprojām nepatīk. pati baidījos kā būs kā būs, bet kad 11ned ieraudzīju 4cm garu un kustīgu kunkulīti asaras pašas bira,tagad jau gribu otru

protams, ka jā. Kā gan savādāk?

Esmu par to domājusi - nepaturētu. Padomāju tagad vēlreiz - joprojām atbilde ir nē. Moralizēšana man ir vienaldzīga. Šis nav tas brīdis manā dzīvē, kad es būtu gatava atteikties no saviem mērķiem un visu upurēt bērnam.

Paturētu.

Kaut gan pirms pāris mēnešiem domāju, ka esmu stāvoklī - neapstiprinājās.
Vecums jau pamazām min uz papēžiem.

Noteikti bērniņu saglabātu!!! Cita doma nekad nav galva nākusi!!!

sidze - tieši tā:

Siekalošanās, pamperu mainīšana, zobu augšana, barošana

Es pat sava kaķi kastīti katru dienu rīstīdamās tīru. Kur nu vēl pamperu mainīt. Turklāt esmu pārāk egoistiska, lai savas brīvā laika aktivitātes un sabiedrisko dzīvi iemainītu pret bezpalīdzīgas būtnes nepārtrauktu aprūpēšanu. Ar māsu pa lielam atsvešinājāmies tieši viņas bērna dēļ. Es vnk nepanesu kaut 5min klausīšanos bezjēdzīgā bļaušanā, tādēļ arī nebraucu ciemos.

Kaut kur lasīju, sen atpakaļ, bet baigi iespiedies atmiņā. Kas ir sieviete? Un kada ir viņas jēga un misija uz šīs zemes? ta ir caurule, pa kuru pasaulē no kosmosa nonāk bērni. Skan jau visai pabrutāli un pretenciozi, bet tur īstenībā liela jēga ir. Un es uzskatu, ka sieviete pa īstam ir sieviete lielā mērā tieši proporcionāli tam, kā viņa spēj izjust sevi kā dzīvības nesēju un radītāju. Tāpēc man derdzas lasīt, ka sievietes spēj tik viegli runāt par abortiem, es pat šo vārdu tā īsti nespēju izrunāt.

un es domāju, no kurienes rodas tādas mammas, kas nemīl savus bērnus!