Stāvoklī!

Izklausas, ka tajos laikos aborti bija kaa kontraceptivais lidzeklis

Gabs - tas par to slepkavību drīzāk tāds kā joks un analoģija abortu noliedzējām un citu nosodītājām.

Un, protams, ka man būtu pārdomas par nepiedzimušajiem brāļiem/māsām un noteikti būtu skumji ap sirdi. Bet, vai es nosodītu savus vecākus par šādu izvēli - nē, nekad! Jo viņiem katrs no mums bija jāpabaro, jāapģērbj un jāvelta katram no mums laiks, enerģija. Tā ir tikai vecāku darīšana, jo bērns nav kumeliņš, kas jau 2.dienā staigā un pavisam drīz pats plūc zālīti, lai sevi pabarotu.

Ja tas būtu tieši šobrīd, noteikti nepaturētu. 100%, ka taisītu abortu, arī draugs ir par to, ka tagad mēs bērniņu negribam un nevaram atļauties. Ja tagad es paturētu, es būtu nelaimīga, līdz ar to arī bērns. Esmu karjeriste, man neviens neieskaidros, ka bērns dos laimi tik un tā. Es būšu nekas, bez izglītības, bez naudas ar bērnu uz rokām, es būšu nevērtīga. Bet esam runājuši par šo tēmu, ja bērniņš pieteiktos pēc augstskolas beigšanas, tad noteikti paturētu, jo abi nākotnē gribam ģimeni ar bērniem. Gribu bērnus tad, kad būšu sasniegusi tik daudz, lai varētu visu atdot bērna audzināšanai un lai manam bērnam nekā netrūktu! Pagaidām šādus apstākļus nodrošināt nevaru. Un jā, apzinos, kādas sekas ir abortam, bet esmu arī tam gatava.
Bet varu teikt tā, ka visa domāšana un pasaules uztvere mainās tajā brīdī, kad uz grūtniecības testa parādās divas strīpiņas. Bieži vien pazūd visi iepriekšējie plāni un uzskati. Dažreiz nē.. Kā kurai sievietei, kā kurai ģimenei..

Mana oma arī stāstīja, ka bija uz pāris abortiem. Tur satika sievieti, kas teica, ka katru mēnesi iet uz tīrīšanu. Toreiz nebija vārda aborts, tā bija tīrīšana. Prasīju omei, kāpēc taisīja abortu, viņa teica, ka visas (!) to darīja un bērnus vēl negribējās auklēt, tagad protams nožēlo, ka tā darīja, jo domā, ka tagadējās ginekoloģiskās veselības problēmas ir sods par to, ko izdarīja.

Es gan gribetu iebilst.
Ir daudz bagatu slavenibu berni, kas nomirst / nodzeras / nonarkojas / uztaisa pašnāvības.
Viņiem tiek viss bernibaa, bet vinji vienalga nav laimigi.

Dazreiz lielaka satieciba un laime valda mazaa zaru budinjaa nekaa karalja pilii.

grrr, zelta vārdi. Bet ir tāds āķis, ka bērniņam jābūt gribētam gan tajā karaļa pilī, gan zaru būdiņā.

Grr, un tu gribi teikt, ka tā nav vecāku audzināšanas vaina? Ja bērns aiziet izdarīt pašnāvību, vai tad tā nav vecāku nolaidība? Es uzskatu, ka ir. Katrs vecāks ir atbildīgs par to, lai viņa bērna morālais stāvoklis būtu vismaz tādā kārtībā, ka viņam domas tādas pat nenāktu prātā. Tātad vecāki nav viņu pietiekami labi audzinājuši, nav bijuši gatavi..

skaya
ā,skaidrs. piedod, likās, ka Tu mani pārprati.

Gabs, viss kārtībā! :)

Uh, kā parasti šādās tēmās, dažai labai baigais cepiens. Par sevi runājot - ja tā gadītos, visdrīzāk bērnu paturētu, jo vecums it kā jau ir tāds, ka varētu uzņemties to atbildību, bet pati gan jūtu, ka vēl neesmu gatava, tāpēc daru visu, lai tas pagaidām nenotiktu! Neesmu pret abortiem kā tādiem, tā ir katras sievietes brīva izvēle. Ja man, piemēram, 18 gados pieteiktos bērns, tas būtu vienīgais risinājums.

Vel viena piebilde - gan taja zaru budinjaa, gan karalja pilii ir jabut milestibai.
Vienam otru jamil.
Ja sieviete ir apprecejusies ar virieti citu iemeslu delj, ne milestibas, nezinu vai vinja bus stavaa sajusmaa par palikshanu stavokli no cilveka, kuru vinja nemil. Un otradi.

Taa kaa viss laikam sakas tikai no MILESTIBAS.

Abiem parii ir jabut loti apzinigiem un atbildigiem vienam par otru, jarekinas ar otra velmem, taas jasaskanjo, lai nenotiktu ari kljudas - kas neplanots utt.
Nezinu, vai tik neegoistiski cilveki shai pasaulee ir sastopami - un vel lielaks brinums, vai laime - ja tadi divi sastopaas.

gribu bērnus...vairākus :) tikai man tam vajag labu un īstu vīrieti.

Ja tagad paliktu stāvoklī,tad paturētu noteikti,arī ja agrāk paliktu tajos 18 gados,piemēram,arī atstātu.

Par abortiem.Nenosodu,jo katrai ir savi apstākļi,sava dzīve arī sava izvēle.Labāk aborts nekā nelaimīgs bērns un māte.
Zinu ka omei ir bijuši 4 aborti,mammai 5.Es piedzimu no 1 grūtniecības(tēvs nesen pateica,ka esmu kļūda,ka ja māte nepaliktu stāvoklī,tad viņš baudītu jaunību 26 gados.Es jūtos ļoti sāpināta!) bet brālis laikam no 6 grūtniecības(?) Māti nenosodu,gribētos protams vēl vienu brāli vai māsiņu,bet kā ir tā ir,Ir labāk nekā mēs skraidītu apkārt 7 bērni plikiem dupšiem un badā.

Protams mazulīti paturētu! Neatbalstu abortus, bet neesmu arī kategoriski pret tiem, tomēr situācijas ir dažādas. Viens ir skaidrs, ka sabiedrībā īsti kaut kas kārtībā nav, jo daudzi izturas pret šo jautājumu vieglprātīgi, t.i. neizsargājas un tad tik taisa abortus. Vajadzētu cilvēkiem kļūt atbildīgākiem.

ši diskusija man sabojāja apetīti. nosodīt nevienu netaisos - neesmu nekāda paraugmammīte, kas tagad atdos visu dzīvi savai meitai (kaut arī mīlu viņu ļoti, spēju pagaidām visu sabalansēt tā, lai visiem būtu labi, nevis tik upurēties bērna labad).
jebkurā gadījumā - par daudzām foruma dalībniecēm, kuras man iepirekš šķita foršas un jaukas, tagad nedaudz sašķobījies viedoklis, bet, neko darīt. bet Roxy mani patīkami pārsteidza.
tiešām - brīžiem liekas, ka mūsu sabiedrībā dzemdēt bērnus skaitās slikti. es, kā jauna mamma arī esmu saskārusies ar nosodījumu no citu puses, tas man liekas pilnīgi sviestaini. kaut gan te daudzas bērnu negribētājas teica, ka nenosodot bērnu gribētājas, ārpus interneta tiešām atrodas vairāk to, kuris/as nosoda. man kaimiņos dzīvoja meitene, kurai dēls piedzima tieši mēnesi pēc manas meitas. viņa ir nedaudz vairāk kā divus divus gadus jaunāka par mani (tagad viņai ir 19, man 22). kādu laiku neredzēju viņu ar bēbi staigājam un vakar viņas māsa man pateica, ka viņa esot pārvākusies uz Rīgu. meitene vienkārši neizturēja "gudro" galvu spriedelēšanu. man gan laikam nervi stiprāki, īpaši neņemu galvā, ko saka citi. bet arī drauga virzienā ir raidīti teksti, ka mēs esot sev "visu dzīvi sapisuši". (atvainojos par rupjību, tiešs citāts) un tādu ir vairāk nekā to, kuri ir apsveikuši ar meitas piedzimšanu.

Ance - man tas pats variants.. pirmajos meitas dzīves mēnešos vispār nebija iespējams iziet no mājas...cilvēki uz mani tā blisijās un acīmredzami aprunāja. Lai gan dzīvoju rīgā te tomēr arī visādas aprējējas dafigā... nu bet tagad jau esmu norūdīta... :D

Ance,par nosodījumu,piekrītu!
Vienreiz nācās ko tādu dzirdēt savā adresē.Bija man kādi 17-18 laikam,puiša māsīca ar viņa māti aizgāja uz koncertu un atstāja mums savu meitu.Tad nu ņēmām ratus un staigājām.Atpakaļ ejot puisis aizskrēja pie drauga paņemt disku,es paliku viena ar ratiņiem.Pretī gāja puisis ar meiteni un runajās,pieejot tuvāk,paskatījās un teica :"Sadzemdē un tad paliek vienas ar sīko".
Man totāli bija šoks,jo nav mans bērns,un kā vispār viņi varēja kaut ko teikt pilnīgi svešam cilvēkam nezinot situāciju?

Vecām dzemdētājām arī tiek!Mammai 33 gados ārste teica,ka jātaisa aborts,jūs tak jau veca priekš tāda pasākuma.Viņai nebija nekādu veselības problēmu utt.Nu drausmīgi.Iedomājos ko tad saka tām 40-50 gadniecēm?Jā,tādas ir.

Visiem nevar izdabāt.

Es mammai piedzimu 43 gados. :)

Lai gan nav man bērnu un stāvoklī arī neesmu, bet ļoti plānojam, tad jau kādu laiku esmu no alohola pilnībā atteikusies. Vienā pasākumā bija arī drauga māsīca, kura pamanīja ka nelietoju alko un prasīja - kas ta man? lai nerastos liekas baumas pateicu ka vēders sāp.. Un tad viņa priecīga noteica - fuu.. es jau domāju ka sīko biksēs dirsēju plānojat, jo tad nebūtu vairs tusiņu... Un tad man palika tā nedaudz dīvaini, jo sapratu, ka ir mums tuvi cilvēki, kuri nepriecātos par mūsu mazuli. :(

Ja es tagad paliktu stāvoklī, tad noteikti runātu ar savu otro pusīti un izlemtu kopīgi kā rīkototies, ja puisis nevēlētos uzņemties atbildību, tad es veiktu abortu, JO, es nebūšu māte varone un nedzemdēšu bērnu, lai pierādītu, ka es jau varu viena visu, nebūšu mazohiste un nebojāšu dzīvi sev un bērnam.
Ja otra puse atbalstītu, tad visticamāk, ka mazo paturētu, jo bērniņu nākotnē ļoti vēlos.
Gadījumā, ja es paliktu stāvoklī pēc kāda gadījuma sakara, tad, neprasot nevienam padomu, veiktu abortu, augstāk minētā iemesla dēļ, ja nu vienīgi man nebūtu jau 30 un sava karjera, un tāda dzīve, kurā sevi un bērnu varu uzturēt pilnībā, neprasot sociālos pabalstus u.t.t..
Un nekādi grr argumenti mani nepārliecinātu par pretējo, nav jau vairs vecie laiki, šodien sievietes pašas var veikt izvēli un veidot savu dzīvi tādu kādu vēlas.

Izlasot jautājumu pirmais, kas iešāvās prātā bija - NĒ! Bet tad fiksi visu apdomāju un nonācu pie secinājuma, ka tomēr JĀ! Es pat nezinu vai draugs ļautu taisīt abortu! Pati tagad noteikti negribu, bet, ja netīšām gadītos, tad paturētu!