..???

Taatad situaacija taada: eju vidusskolā, shogad beigshu.. iepriekš gāju citā skolā- līdz 9tajai klasei.. un problēmas sākās jau tur.. mani aprunāja, apsmēja veel sazinko, bija stulbi, man tad pēdējos gadus pamatskolaa bija smags laiks, problēmas ģimenē, tas iespaidoja mani ļoti, tāpēc kļuvu klusāka, īstenībā jau peec dabas esmu klusa, kautriiga..un tas laiks, ka negāja ne ģimenē, ne skolā, dēļ dažiem eksemplāriem, bija ļoti smags, man pat šķiet, ka tas man ir iedragājis psihi, jo bija tiešām stulbas situācijas, kad, kā es dzirdēju, klasesbiedrenes mamma pat esot teikusi skolotājai, ka brīnas kāpēc netiek iejaukta policija..nu tas tāpēc, ka pret mani tika vērsta reāla psiholoģiskā vardarbība, a es kaa muļķe, tad biju, nevarēju ar nevienu īsti aprunāties, ne ģimenē, un arī draudzenes bija pazudušas.. tas bija tad...
Bet tagad , skola ta cita, iznemot ir pāris cilvēku klasee no vecaas klases.. bet es vnk nesaprotu.. kāpēc ir tādi cilvēki, kas savas negācijas vienmēr vērsh uz citiem ! es tagad juutos nekā!gribas sākt raudaat!! arii šajaa man neiet ideāli, neesmu iejutiesies, iistenībaa pat īsti neesmu arii centusies, es ļoti ātri redzu un ieveeroju kaads cilvēks, ir, un nav arii vēlme iedraudzēties, ja redzi, ka uz tevi šķiibi skataas.. nē, es neesmu nekaada diivainīte, utt. vnk esmu ļoti klusa un , kad vaig nevaru attraukt, vai pateikt ko skarbāku, taapeec neviens mani iisti arii nerespektee sheit.. ! ne ieprieksh ne arii tgd nevaru sevi aizstāvēt, ja kāds brauc virsū, debīli biida galdu uc. es vnk nesaprotu, laikam galvaa esmu pieaugušāka, bet klasesbiedru izdariibas man šķiet vnk bērnišķiigas un tizlas! mani taa meedz nokaitinaat, bet es nekad nevaru taa pateikt, lai atshujas.. pilniigi gribas dazu reizi pateikt ko rupju, bet neesmu taada, un tad viņiem buutu vēl lielaakas acis.. tas izklausas nožeelojami.. bet tieshām es nezinu kaa tādiem lohiem lai liek saprast cik viņi ir nožēlojami, lai beidz apcelt, jo ja taa padomaa vini to dara tikai tāpeec ka esmu klusa un neko pretii nesaku..
Izsakiet lūdzu savas domas, un ieteikumus!