Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Mīļotais cilvēks - karavīrs

 
Reitings 39
Reģ: 04.09.2012
Sveikas meitenes! Jau iepriekš lasīju diskusijas, kur meitense dalījās sava pieredzē par attiecībām tālumā, kad džeki ir prom no mājām. Tagad izdomāju pievienoties cosmo meiteņu bariņām un padalīties savos pārdzīvojumos. Lieta tāda, ka mans puisis jau kad iepazināmies bija apmāts ar armiju un militāram lietām. Kopā bijam divus gadus un tad vienā dienā viņš man paziņo, ka viņus sūta uz Afganistānu. Biju šokā, raudāju, bet neko īsti izdarīt nevarēju. Gaidīju mājās, bet pēc pēdējās atgriešanās no misijas pamanīju, ka viņš ir savādāks. Tas, ka nervozāks to varēja saprast, bet kļuva arī depresīvāks, biežāk lieto alkoholu, un nepagājat ne viena nakts, kad viņš nemurgotu. Esmu viņam ieminējusies par psihologa apmeklējumu, bet uzreiz sākas strīdi, lai es beidzot uzskatīt, ka viņš ir nenormāls.Toreiz viņš, protams, ne pie kāda psihologa neaizgāja, bet piekrita vēl vienai misijai un tagad ir tur.

Oktobrī, viņš atgriezīsies no savas pēdejās misijas, kā viņš man apsolīja, ka tur vairs neatgriezīsies, tagad ir pat bail sagaidīt viņu, kāds viņš būs tagad, jo katru reizi pēc atbraukšanas es viņu pazīstu arvien mazāk.

Kā jums šķiet, vai šādām attiecībām ir lemta ilgāka nākotne. Kā lai viņu pārleicinu apmeklēt psihologu?
04.09.2012 16:27 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Bet tu taču nemaz neesi viņu saigaidījusi mājās 2. reizi.
Un domas par to, ka viņš būs vēl vairāk izmainījies, ar vēl lielākām psihiloģiskām problēmām, ir tikai Tavas iedomas.
Un tagad domāt par iespējamo (ne)nākotni arī ir pāragri.

Nesarežģī sev dzīvi ar rīcības plānu, kas iespējams, nebūs nepieciešami, sastādīšanu
04.09.2012 16:30 |
 
Reitings 4703
Reģ: 20.04.2012
esi vienkaarshi saprotoshaaka, tavs viirietis tur tachu redz naavi, misijas cilveekiem nav viegli, psihologjiski vinji vienmeer ir sagrauti.
04.09.2012 16:34 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
nu novēlu pacietību,. cilvēki, kas tur strādā, viņiem vnm būs psihiloģiskas problēmas pēc tam, būs depresīvi, mainīsies noskaņojums un naktīs negulēs.
tu baidies, kāds viņš atgriezīsies, es tavā vietā baidītos, vai viņš vsp atgriezīsies.
un kāpēc viņš izlēma, ka vairāk pēc tam nedosies uz turieni? nedomāju, ka tas būs ilgu laiku. ja tas viņam ir asinīs, tad neko nepadarīsi.
viņš maz māk kko citu darīt? ja jūs dzīvotu kopā, kā maksātu rēķinus, ja viņam nebūtu darba?
kā izpaužas viņam tieši šis psiholoģiskās problēmas?
un beidz raudāt un cīkstēt- vai nu pieņem ka viņš ir karavīrs vai atsakies no viņa.citas izejas nav. vēlāk strīdēsietiees par to, ka tu esi vainīga, ka viņš ir aizgājis no sapņu darba
04.09.2012 16:36 |
 
Reitings 39
Reģ: 04.09.2012
To, ka pēc pirmās reizes viņam bija veselības problēmas viņš pats apzinājas, bet par to jau nedrīkst runāt, tad tiek atstādināts no armijas un karavīra pienākumiem. Tapēc viņš izlikās, ka viss ir kārtībā un aizbrauca otro reizi. Bet nu nav normali, kad naktī viņš var sakt kliegt pa miegam, svaidītie spa gultu, citreiz pieceļas nakts vidū un sāka man stāstīt kaut ko nesaprotamu par automātiem utt. Arī ģimene un radi pamanīja, ka viņš ir dīvaināks.
04.09.2012 16:36 |
 
Reitings 39
Reģ: 04.09.2012
Sany - par to baidīšanos par atgriešanos mājās. Katru dienu, kā norunatajā laikā viņš neparādās skype es saku nervozēt un dzīvoju vienā stresā.

Viņš man apsolīja, ka tur vairs nedosies, jo vēlas veidot ģimeni un negrib mani vairsv atstāt. Lia gan par to, ka viņam tas ir asinīs, es tam īsti neticu, ka viņš nedosies velreiz.
04.09.2012 16:39 |
 
Reitings 1660
Reģ: 27.10.2010
Nebrīnies, ka viņš tā uzvedas, jo ar tiem karavīriem tā notiek. Esmu daudzas reizes dzirdējusi, ka pa naktīm viņi dara tā, kā tu aprakstīji. Tur taču ir neiedomājami apstākļi, šaušana, pati zini, tāpēc tā.
04.09.2012 16:41 |
 
Reitings 779
Reģ: 02.09.2009
Man kolēģei vīrs ir karavīrs, arī piedalās misijā Afganistānā. Diemžēl tur neko nevar izdarīt, tev ir tikai divas iespējas - vai tu pieņem viņa nodarbošanos, vai arī jums jāšķiras. Ar tādām šaubām un čīkstēšanu kā tev saticīgu ģimeni kopā ar šo cilvēku neizdosies izveidot, ja tu nepieņemsi viņa darbu. Parasti vīriesi, kas labprātīgi aizgājuši uz armiju un izvelas militāru nodarbošanos - tas ir viņu sapņu darbs un viņi to nevēlas mainīt.
04.09.2012 16:43 |
 
Reitings 4775
Reģ: 18.03.2012
Man šķiet, ja ar to nevar samierināties, tad nav ko mocīt ne sevi, ne otru cilvēku un jāšķiras. Ticu, ka ne katra spēj būt kopā ar karavīru, jūrnieku un tamlīdzīgu profesiju pārstāvjiem. Karavīriem vēl līdzi nāk arī pārdzīvotais stress, sagandētie nervi bagāžā. Ar to ir jārēķinās.
04.09.2012 17:39 |
 
Reitings 39
Reģ: 04.09.2012
Laikam lai cik sapīgi nebūtu būs japiekrīt jums. Es laikam neesmu no tām sievietēm, kas var būt kopā ar karavīru. Pārak pārdzīvoju, pārāk nervozeju un attiecības attālumā, turklāt ar tādam bailēm, vai cilveku pavadot atpakaļ arī sagaidīsi nav dēļ manis. Lai gan zinu, kad atkal viņu oktobrī ieraudzīšu man viss sagriezīsies otrādi un būšu laimīgākais cilvēks pasaule, ka varu viņu apķert un samīļot:)
04.09.2012 17:55 |
 
Reitings 37
Reģ: 25.07.2012
tā patiesībā nav joka lieta. Pameklē netā, daudz emsu lasījusi, uzdūrusies vnk netīšām, ka tie, kas atbrauc no afganistānas paliek kkādā zinā psihologiski traumēti no tā, kas tur notiek.
Kā es tevi saprotu šādā situācijā, jāiztiek bez mīļotā, satraukumi + viņs vēl aizbraucis ar veselības problēmām un vēl šitaa nervozuma lieta.

Ja tu mīli viņu, tad noteikti, ka lemta nākotne. Viss jau atkargs tad no viņa, es negribu teikt negatīvas lietas, bet man liekas, ka tā Afganistāna neietekmē viņu labi. Kā jau teicu, emsu lasījsui kko, un pēc tā, es nekad negribētu lai amsn mīļotasi kkur taa brauc.
05.09.2012 00:59 |
 
Reitings 3296
Reģ: 26.08.2009
nav man puisis karavīrs, bet ir daži draugi. Arī uz to pašu Afganistānu braukuši. Pirmā reize esot visgrūtākā, ne tikai tāpēc ka skaties nāvei acīs, bet arī tādā tīri kultūras un klimata ziņā. Un tā dzeršana jau ir lai atslābinātos, jo misijā tomēr ir spriedze visu laiku.
05.09.2012 08:38 |
 
Reitings 3296
Reģ: 26.08.2009
Starp citu, vai tad viņam pēc misijas nepiedāvāja rehab? Vai viņš neizmantoja?
05.09.2012 08:40 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Manai mammai klasesbiedrs ir kādreiz jaunībā dienējis Afganistānā (20 + gadus atpakaļ). Nū, viņš no turienes atgriezās pilnīgi beigts cilvēks, jo nevarēja vairs atgūties no tām šausmām. Cilvēku mokot murgi, lai aizmirstos, viņš dzer, akd ir piedzēries sākas halucinācijas saistībā ar piedzīvoto.. Un tā visu laiku. Jā, viņam ir gan sieva, gan bērns. Bet tajā ģimenē visiem ir bijusi ļoti smaga dzīvošana.
05.09.2012 08:50 |
 
Reitings 99
Reģ: 29.01.2009
Es savu vīru arī gaidu mājās no Afganistānas...
05.09.2012 09:53 |
 
Reitings 3599
Reģ: 05.09.2012
Manējais arī bija misijā...atgriezās mājās šajā vasarā. Mainījies, rakstura ziņā, viņš nav! Tik cik masās pieņēmies :D
Viņa prombraukšana un ilgais prombūšanas laiks , īstenībā bij lielas atspēriens mūsu atiecībās. Protams bija grūti viņu palaist prom, bet ja viņš tā izvēlējies. Pusgads bija grūts, ļoti viņa pietrūka..., bet kad atbrauca, sākām pēc mēneša dzīvot kopā, sākām paši savu dzīvi, nu jau domājam par precībām, nākotni.... attiecības iegūlās pavisam citā gūltnē - LABĀKĀ :)
05.09.2012 17:36 |
 
10 gadi
Reitings 5929
Reģ: 29.01.2009
Pazīstu pāri, kur čalis gāja tepat armijā... čalis ļoti izmainījies, daudz agresīvāks palicis, neapmierinātāks ar dzīvi, introvertāks... Tā laikam ir nozares specifika vai arī konkrēti šajos gadījumos nav paveicies.
05.09.2012 17:42 |
 
Reitings 895
Reģ: 29.01.2009
es neizturēju ar karavīru. viņš atbrauca no Afganistānas, atvainojos, sapists galvā. arī dzēra. ķluva agresīvs, kaut gan iepriekš tāds nebija bijis. cilvēks dzīvoja vienai dienai. uzskatu, ka psihologs no Afganistānas atbraukušajiem būtu obligāts, jo, nopietni - viņi ir potenciālie netīšu noziegumu izdarītāji.
grūti jau tā teikt, bet... ja tā nav vājprātīga mūža mīlestība, neiesaku ar to cilvēku plānot nākotni.
05.09.2012 17:54 |
 
Reitings 449
Reģ: 09.11.2010
Bet ko jūs gribat - cilveks, kurš ir nogalinājis - visa karma, viss ir sabojāts uz mūžu!
05.09.2012 18:00 |
 
Reitings 3350
Reģ: 29.01.2009
Izlemj pati, vai vins ir tev tik svarigs, lai tu mar vinju cinitos un palidzetu vinjam. Vinam ka reiz vajag atbalstu, sapratni utt.

Pat poliisti ir divainaki, ko lai saka par karaviriem?
05.09.2012 18:22 |
 
Reitings 3599
Reģ: 05.09.2012
Izskatās, ka esmu vienīgā, kurai ir laba predze ar karavīru :D
06.09.2012 13:35 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!