Čau!
Man kopš vakarvakara ir atgriezusies vasara, ārā kādi +25 grādi, pat kleitā karsti.
Lekcijās iet samērā briesmīgi, jo ļoti daudz ko nesaprotu, nezinu, kā rakstās vārdi un pasniedzēji runā tik ātri, ka neko nevar paspēt pierakstīt. Zinu te divas latviešu meitnes citos kursos, kuras 1. gadā nenolika eksāmenus un palika uz otru gadu, rādās, man 'spīd' tas pats. Nebiju domājusi, ka būs tik grūti. Citādi gan ir interesanti, katru dienu sanāk pa 1 jaunai paziņai, te vispār ir ļoti dažādi cilvēki, manuprāt, pārstāvētas visas rases un tautības. Lielāko daļu pilsētas jau esmu izstaigājusi , bet vienmēr jau atrodas kāda neredzēta vieta.
Dzīvoju starp vecpilsētu un universitātes kampusu, lielveikalu un milzu kino, daudzu kanālu ielenkumā. Ja nebūtu jāmācās un jācenšas saprast, ko esmu saburtojusi lekcijās, aizstaigātu līdz Vācijai.
Brīnumainā kārtā mājās gribējās tikai vakar pēc pirmajām lekcijām, pēc kurām sekoja arī raudāšana, jo likās, varētu zem zemes palīst un visas savas franču valodas stundas kaķim zem astes pabāzt. Gaidu tikai oktobra brīvdienas, kad ciemos brauks mamma un viena draudzene.