atbildes

sevī

Izrunājos ar mammu. Viņa mani pazīst visilgāk, vēl man to labāko un, cik nu tas iespējams, vienmēr ir godīga pret mani. Parunāju ar draudzenēm, pačīkstu, pafantazēju par iespējamās rīcības scenārijiem.
Bet beigu beigās, savā neizmērojamajā spītībā, tik un tā izdarīšu tā, kā pašas ne visai pieskaitāmā sirds (un nepastāvīgais prāts) liks.

Pakonsultējos ar draudzenēm, savu draugu, ja mamma varētu būt kompetenta attiecīgajā jautājumā, tad arī ar viņu pakonsultējos.
Man ļoti patīk ievākt informāciju un tikai tad izdarīt secinājumus vai lēmumus.
Pie tam no emocijām vados ļoti reti - man ir fakti, fakti, fakti un izdevīgākais no variantiem :)

Šarlote

Kā tas ir sevī? Tu neko nelasi, ne ar vienu nerunā? Atbilde varbūt rodas sevī, bet ir taču process kas noved pie sevis. Jo citādi, jau nebūtu jautājumu, ja nebūtu procesa.

googlee :D