piedod

Vienmēr to saku, ja esmu vainīga. Vai tad tas ir grūti- atzīt savu vainu un palūgt piedošanu? :O

nav ne grūti, ne viegli. tas vai nu nāk, vai nenāk.

Man vispār ir ļoti grūti pateikt to vārdu "Piedod!"

ja es esmu vainīga,tad man ir ļooti grūti to pateikt. praktiski nesaku nekad..vieglāk ir pieiet, samīļot, pieglauzties...

Varu.Pašpietiekamam cilvēkam ir jāmāk nest atbildību par savu rīcību.

Pēc dabas esmu spītīga,ļoti. Pēc kāda mazāka vai lielāka kašķa varu ar konkrēto personu nerunāt vispār.Ignorēt. Tā vienkārši ietiepjos un nerunāju.
Šo cenšos ļoti izskaust un dzīvot pēc principa - Apologizing does not always mean that you’re wrong and the other person is right. It just means that you value your relationship more than your ego.

Ja mana vaina vai mana kļūda, tad nav grūti. Par savām kļūdām es atvainojos un savu vainu atzīstu. Taču, ja tā nav mana vaina vai mana kļūda, tad gan nē. Neuzskatu, ka man jālūdz piedošana par to, kas nav mana vaina.

Ja esmu patiešām vainīga, tad jā, man ir viegli to pateikt, jo tiešām man attiecības ir svarīgākas par savas taisnības pierādīšanu. Bet tad, ja es neesmu vainīga, tad gan ir grūtāk, bet dažreiz vienkārši ir jāpiekāpjas pat tad, ja otram galīgi nav taisnība.

Es nemāku pateikt piedod... savas kļūdas atzīstu tikai galējās nepieciešamības gadījumā :/

Ja tas ir tuvs cilvēks, tad labāk pārkāpju lepnumam un lūdzu piedošanu, ja esmu nodarījusi pāri vai nav bijusi taisnība. Sirds tomēr pēc tam mierīga.

es gaidishu lidz pedejam :D parasti censos apgriezt situaciju ta ka vinjs ir vainigs un man nav japrasa piedosana :D

agraak vaards piedod paar luupaam ar kniipstangaam naaaca.. bet tagad, esmu iemaaacijusies saprast, kad man var arii nebuut taisniiba :D Nee, nee, nav tik traki, es saku piedod un protu piekaapties, kad tas vajadziigs.. dziives skola..

Agrāk nemācēju pateikt piedod pat ja biju vainīga. Tagad es vienmēr par savu slikto rīcību, sliktajiem vārdiem un attieksmi palūdzu piedošanu. Agrāk nemācēju pat izrunāt problēmas, bet tagad varu mierīgi apsēsties un izrunāt visu, kas uz sirds.

man to pateikt ir ļoti viegli. pat ja nejūtos vainīga, varu pateikt, lai ir miers mājās

nav gruuti...
vieglak par vieglu :)
tad seko kkas loti patiikams :D

Ja apzinos, ka esmu vainīgs - bez problēmām un ne tikai pateit, bet arī parādīt :)

Mani kaitina, ka draugs pēc strīdiem grib lai atvainojos, ja esmu kļūdījusies... tā kā es esmu no tiem cilvēkiem kuri uzskata ka kļūdās visi, bet man vienmēr taisnība, tad man riebjas teikt tos vārdus....

Kāpēc nevar vienk. beigt strīdu un viss? Man no bērnības vienmēr ģimenē tā bijis, ja kāds saplēšas, tad parasti negāja oficiāli atvainoties, vienkāŗsi beidza kasīties un turpināja izturēties kā parasti, tā visas dusmas un strīdi ātrāk beidzas... ja otram jāiet jāatvainojas, tad to ir grūti saņemties un tad tas vis vēl ievekas...

Aizmirsu piebilst, ka man arī kaitina, ja man kāds atvainojās.. reāli riebīga sajūta... kāpēc vienam otra priekšā jāzemojas... visi visu saprata viss OK..

Roxy
ja es tevi nepazītu, liktos, ka esi viena īgna babuliene :D :D :D

Gabs

Hhahah.... nu ikdienā jau īgna neemsu tikai tad kad kašķējos... bet tad visi ir īgni :D Un vēl īgna esmu kad man jāzepazemojas.. un tas piedod man šķiet, tāda kā zemošanās otram - tam gudrajam :D :D :D