bijušais apprecējies.

Mani šis jautājums interesē no otras puses. Mana "esošā" bijusī, ar kuru viņš šķīries nu jau 10 gadu, ir apvainojusies, ka viņš ir apprecējies.

Nu bet kur loģika?

viņš ir tavs bijušais. un kāpēc, lai viņam arī nebūtu kādreiz sava dzīve? protams, ja tev pašai vēl nav attiecības un viņu neesi aizmirsusi, tad varētu būt sāpīgi, bet tev jāsaprot, ka viņam ir tagad ir sieva, un vēljovairāk tev tām domām par viņu ir jāliek punkts

man par to nav daļas, ja esam šķīrušies viņs var precēties un ir jau to izdarījis. kāda vēl kādam darīšana un jaukšanās otra dzīvē pēc šķiršanās? cilvēki nav nekāds privātīpašums, lai teiktu- kā tas maita uzdrīkstējās apprecēties?:D

lai dzīvo laimīgs:) ja mums nebija lemts, tas nenozīme , ka cilvekam ir jāpaliek vienam

Tā kā man nav bijušo, atkrīt viena papildu problēma, par ko lauzīt galvu :D

manai draudzenei nabagam pilnīgi kā filmā "Good luck Chuck". Kolīdz čalis ar viņu izšķirās atrod savu otru pusi apprecas un bērnus saražo.

reiz šo tēmu pacēlu ar draudzeni par to, ka tiklīdz vīrietis izšķiras tiek atrasta vietā cita un tad seko kāzas, bērni...

vai tas nav tikai tāpēc, lai to caurumu aiztaisītu ciet??? pierādītu bijušajai, ka redz tagad man ir sieva un bērns... ja ar Tevi nesanāca, tad tagad man ir... bet vai tāds ir pajautājis cik pēc tam šie vīrieši ir laimīgi? nesaku, ka visi bet viena daļa to dara tikai tāpēc lai būtu un tālāk dzīvo kā ir... žēl...

bet kāpēc sievietēm ir tāda tendence nesamierināties, ka nav izrādījusies īstā? kāpēc tad izškiroties vīrietis nevar iemīlēties lidz ausīm un apprecēties mīlestības dēļ, nevis lai aizpildītu caurumu

Takida, protams, tā vieglāk domāt. Nevis atzīt, ka ši sieviete, ko viņš ir apprecējis raisīja citādākas un spēcīgākas jūtas.
Protams, es neapgalvoju, ka nav gadījumu, ka precas arī citu iemeslu dēļ, ne mīlestības. Bet uzskatu, ka tas ir reti..

bet kāpēc sievietēm ir tāda tendence nesamierināties, ka nav izrādījusies īstā? kāpēc tad izškiroties vīrietis nevar iemīlēties lidz ausīm un apprecēties mīlestības dēļ, nevis lai aizpildītu caurumu

cik trāpīgi.

parasti jau neprecas, jo neuzskata par īsto. ir kopā līdz atradīs ko labāku vai tādēļ, ka ērti un labi uz doto brīdi. diemžēl.

sievietēm vispār ir asinīs izdomāt muļķības, kuras dzirdot vīrieši smejas, piemēram, ja bijušais paskatījies profilu draugos vai apsveicis dzimšanas dienā, sievietes izdomā, ka "viņs grib mani atpakaļ" :D kad to pastāstīju vīriešiem, tiešām visi kā viens smējās un teica, ka apskatījas profilu un aizmirsa pec 2 minutem jau , bet sieviete vel nedēļu domās- kāpēc viņs mani skatījās un vēl izveidos 3 diskusijas Cosmo, kamēr vīrietim tas neko nenozimē vai nozīmē tikai to, ka apsveica dzimšanas dienā

Tā, kā šķiršanās iniciatore esmu bijusi ES.. tad , esmu laimīga, ka mans bijušais vispār pēc vairākiem gadiem ir atradis draudzeni, jo zinu, ka rīkojos egoistiski un tā kā es viņu sāpuināju, laikam trakāk nevar sāpināt... un tagad , kad redzu, ka viņam kāda ir man tāds sirdsmiers, ka neemsu visu psihi sačakarējusi čalim... Ja apprecētos es būtu tikai laimīga... :D Mazliet sirdsapziņa moka, ka cilvēkam tādam vājprātam bija jāiet cauri, bet es toreiz biju līdz ausīm samīlējusies citā un man bija vienalga par viņa jūtām...

Es pirmā apprecējos :D

Tieši nesen nodomāju, ka man ir pilnīgi vienalga, ko dara un kā iet maniem bijušajiem. :D

Tikai priecātos, ja redzētu, ka kāzas un tagadējais darījušas Laimīgas manas ex .. vienai es pat katru reizi satiekoties jautāju, kad beidzot viņas tagadējais (pie kura viņa aizgāja pēc manis) šo precēs .. divi bērni jau un virs 6 gadu kopdzīves un neprec ..
Vienmēr esmu bijis par to, ka no attiecībām ir jāņem labais un jāaizmirst un jāpiedod sliktais. Bez tam, katrs no mums ir pelnījis būt Laimīgs ar to, ko pats izvēlējies. Ja tas neesmu es - nebija lemts ..

bet kāpēc sievietēm ir tāda tendence nesamierināties, ka nav izrādījusies īstā? kāpēc tad izškiroties vīrietis nevar iemīlēties lidz ausīm un apprecēties mīlestības dēļ, nevis lai aizpildītu caurumu

cik trāpīgi.

parasti jau neprecas, jo neuzskata par īsto. ir kopā līdz atradīs ko labāku vai tādēļ, ka ērti un labi uz doto brīdi. diemžēl.

Bet ir gadījumi, kad aprecās, jo nu jau tāds vecpuišu vecums nāk virsū, vai vēl trakāk 30 :D

Lai precās, tāpēc tas ir bijušais, ka nekas ar to cilvēku nesanāca. Nav ko iesprint un pārdzīvot.

Nesen uzzināju, ka mans pats pirmais puisis drīz plāno precēties. Uzzināju no viņa paša, jo joprojām uzturam labas attiecības un dažkārt mēdzam skaipā parunāt. Uzzinot bija dalītas jūtas, ne jau dēļ greizsirdības vai pārdzīvojumiem, bet tas, ka abi kopā ir tikai pusgadu un viņam ir tikai 19, bet no otras puses priecājos par viņiem abiem.

ziniet, nesen uzzināju,ka klases biedrene apprecējusies.un vēl piša draugs,kas ir kopā tikai kādu gadu...
nu tad nu man liekaska pasaulē nekas nav godīgs. mēs jau 3 gadi kopā, bet neprecamies...sagribējās.