Kaapeec tieshi vinsh?

Mīlestībai nevajag iemeslu. Tā vienkārši atnāk pati.

Tapec, ka vinsh ir gudrs, miiljsh, labsirdiigs, pacietiigs, strikts kad vajag. Tapec,ka vinsh nepadevaas kad es vairaak ka menesi nepiekritu iet ar vinju uz randinju. Tapec,ka katru reizi uz vinju paskatoties man gribas apkerties vinjam ap kaklu un nekad nelais valjaa. Tapec,ka brivdienas gribu pavadit tieshi ar vinju. Tapec,ka vakaraa pec darba nav nekas labaaks kaa apsesties uz diivana ieritinaties vinjam padusee. Tapec,ka vecumdienas redzu kopa tieshi ar vinju..

Mana atbilde parasti uz šādu jautājumu- Bet kāpēc ne?
Tad vairs pašam nav ko teikt!

Mēs esam ļoti dažādi un, ar skaidru prātu domājot, es varbūt ar tādu, kādu viņu satiku, nemaz negribētu būt kopā. Bet tas, kas man lika viņu izvēlēties, noteikti nebija skaidrais prāts. Mēs esam satikušies, lai viens otram kaut ko iemācītu un no divām dažādām pasaulēm uzbūvētu vienu. Nu jā, jāpiebilst, ka man raksturiņš un kaprīzes ir galīgi crazy, bet viņš to pacieš jau ne vienu vien gadu. Tā laikam ir zīme, ka esam viens otram vislabākie. Vismaz šajā dzīves posmā.

Pēc pirmās mūsu sarunas viņš manī radīja siltas jūtas. Bija vēlme dzirdēt viņa balsi, redzēt viņu kaut vai tikai vērojot no malas. Īsā laika sprīdī viņš manī viesa 'mājas sajūtu'. Viņš mani 'paņēma' ar savu būtību. Nezinot, vai kas starp mums nopietns veidosies, pirmo reizi savā mūžā biju pārliecināta, ka šo vīrieti vēlos redzēt sev blakus nākotnē kā labāko draugu, mīļoto vīrieti, vīru, savu bērnu tēvu. Pateicoties mīļotajam, es iepazinu mīlestību :)

Es kad viņu ieraudzīju pirmo reizi- goda vārds, kā ar elektrību iesita... Joprojām sit :)

Kāpēc? Tas jājautā sirsniņai, kāpēc tieši viņu es tik ļoti iemīlēju, nevis kādas konkrētas lietas, iezīmju, vai uzvedības pēc, bet vnk iemīlējos tā " līdz ausīm", jutos kā nekad iepriekšs, un nemācēju paskaidrot - KĀ! :)

taapeec, ka tikai vinja azote man rada to sajuutu, ko var saukt par maajaam.

....Pretējie poli pievelkas :) Es pat sev esmu uzdevusi jautajumu : kāpēc tieši viņš? :D

Neesmu attiecībās šobrīd, bet ar vīrieti, kuru tiekos iepazinos vismuļķīgākajā situācijā - biju noraudājusies. Tikties ar viņu izvēlējos, jo man vienkārši patīk viņa sabiedrība, mums ir daudz kopīga un ļoti jautri pavadām laiku kopā, ne mirkli nav bijis garlaicīgi. Tad jau redzēs kā būs nākotnē, neiespringstu..