Šobrīd dzīvojam civillaulībā, bet ir uzsākta tēma par īstām kāzām. Dažu dzīves notikumu dēļ, esmu mainījusi savas domas par savām kāzām. Iepriekš biju tikai par zaksu un lielām kāzām ar daudz draugiem un radiem. Taču tagad gribās salaulāties baznīcā ar max 20 cilvēkiem. Esmu sapratusi, ka tādu īstu draudzeņu man nav, lai aicinātu uz kāzām, kā arī neuzskatu par vajadzību tērēties uz tantēm, kuras dzīvē neesmu pat redzējusi. Manās sapņu kāzās būtu man tikai paši tuvākie cilvēki, tie, kuri arī ikdienā ir ar mums, ne tikai jubilejās vai bērēs. Apmeklējos kādu vietējo baznīcu vienkārši sapratu, ka tā ir īstā vieta, kur gribētu laulāties - maza, romantiska un silta baznīca. Kad iedomājos, kā viss izrotāts ar ziediem un tur stāv mani paši mīļākie cilvēki.. Ehh, tā manā izpratnē būtu laime. Kāzas tomēr ir intīms pasākums.