man uz ielas neviens nav nācis klāt, bet kafejnīcās, kad esmu viena, ik pa laikam uzrodas kāds, kurš apsēžās pie mana galdiņa, lai gan apkārt visi ir brīvi. tad man tāda dusma, gribu mierīgi, vienatnē papusdienot, turklāt man nepatīk, kad kāds skatās, kā stūķēju salātlapas mutē un viss birst garām, un man zobā ir ieķērusies gaļa :D, bet kaut kāds tur pretīgs vecis (kolīdz vīrietis, kaut vai simpātisks, piesēžas pie mana galdiņa, automātiski viņu ierindoju zemākajā kategorijā) tagad traucēs man ēst. korekti atbildu uz visiem viņu jautājumiem, taču pretī neatjautāju neko. līdz pats saprot, ka neesmu ieinteresēta.