Savelkam jostu un ošņājam pētersīli!

sen, sen, pirms iepazinos ar veselīgu uzturu, ievēroju pašizdomātu diētu - pēc iespējas mazāk ēdiena :D biju kaulu kambaris un jutos auksti, nogurusi, domās par ēdienu, krita ciet ausis, bija zili loki zem acīm... nu tā kaut kā. atkārtot nevēlos. laikam svēru 47kg uz 170cm.

jaa,piespiedu dieeta-izshkjirshanaas ar draugu...3 meneshu laikaa zaudeti bij 10kg un uz 174 biju 48kg... jap...

Man tāpat kā buuuuu, pēc šķiršanās sanāca nevēlama "diēta" kuras laikā nometu 10kg, pa 2 mēnešiem. Izskatījos pretīgi, bet kad atsāku ēst normāli tad ļoti ātri pieņēmos atpakaļ vecajā svarā + vēl mazliet.

MuRR man ar pienaca klat un vel nedaudz bonusinjaa:D citreiz jau smejos,ka vajag atkal iemileties un uzreiz izshkjirties:D

MuRR un buuuuu, laikam gan harmonijā dzīvojoša sieviete ar ''vēl mazliet'' un ''bonusiņā'' ir daudz tīkamāka gan sev, gan arī apkārtējiem!

Vai Jūsu nevēlamās diētas radās aiz spītēšanas vai aiz vienkārša ''slikti un neko negribu''?

Romantisko filmu iespaidā, es biju domājusi, ka pēc šķiršanās vairums meitenes ēd daudz, daudz šokolādes. Bet tomēr izrādās citādāk! :D :)

Peedeejaas dienaas naakaas ieveerot. Nav naudas, lai kaartiigi paeestu, taatad figuura buus veel labaaka :D . Atliek veel tikai pavingrot, lai veedera presiite buutu ideaala :D .

tas man liekas atkarīgs no organisma, piemēram, ir cilvēki, kuri uztraukumā var ēst daudz, bet ir cilvēki, kuri vispār neko nevar ieēst. un ir tādi, kuri uz bēdām ēd, bet uz prieku nē. vot, es esmu tāda, kura, kad ir priecīga, var ēst visu pēc kārtas, bet kad bēdīga, tad nemaz nepamanītu, ka visu dienu neesmu neko ēdusi.

priecīga, var ēst visu pēc kārtas, bet kad bēdīga, tad nemaz nepamanītu, ka visu dienu neesmu neko ēdusi

man pilnīgi tas pats

esmu ieturējusi. neko labu nevaru teikt. mani kaudzēm krita laukā

Kad esmu uztraukusies ēdu kā zirgs, kad esmu bēdīga needu gandrīz vispār, varu iztikt ar tējām. Kad esmu priecīga un iemīlējusies arī ēdu kā zirgs ;(

Es gan, manuprāt, tieši aiz sīkām bēdām/neliela stresa vairāk ēdu nekā ikdienā. Tad, kad ir kāds ļoti smags pārdzīvojums, tad, protams, nekas iekšā nelien.

Diētas vispār nekad ievērojusi neesmu, nav bijusi vajadzība. Bet ja būtu - sāktu ēst veselīgi, censtos motivēt sevi nodarboties ar sportu utt. Nespēju iedomāties, kāda jēga būtu dzīvei (labi, pašlaik, iespējams, nedaudz pārspīlēju), ja es ievērotu kaut kādu drastisko diētu un ēstu ļoti maz un kaut ko konkrētu (kā tās diētas, kur vienu dienu tikai to vienu produktu utt.) Saprotams, ka tikai pāris nedēļas ar šādu diētu nebūtu gana, jo pēc tam visi kilogrami nāktu atpakaļ. Tad sanāktu bez maz vai visu dzīvi šādi mocīties. Priekš kam? Manuprāt, ēdiens arī ir prieks.

Labākā diēta ir sports - pašapziņa uzlabojas, smaids no sejas nepazūd, redzi tikai saulainas dienas un cilvēkus, sev šķieti tik viegliņa, tieviņa, uz saldumiem nevelk, "gribi sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiesties ar naudu" :D Nopietni, cik reižu meitenēm būs jāsaņem pāris kg bonusā pēc kārtējās muļķīgās diētas beigām, lai beidzot pielektu elementāras lietas? :) Piemērotākais sports nav mocības, bet bauda.