Domas?

man nosit vēlēšanos runāt ar tiem, kuri lamājas

Man nepatīk pārāk daudz lamuvārdu, tas man vispār nosit vēlmi komunicēt. Nepatīk, ja lien sejā (daži ir tādi, it kā baigi ieinteresētā sejas izteiksme, bet burtiski iebrūk manā privātajā zonā). Nepatīk, ja sveši cilvēki pieskaras vai uzstājīgas konsultantes veikalos :D

WaRRior, man ir liidziigi, ja man pieskaras cilveeki, mani paarnjem nepatiikums un arii jaa sejaa kaapshana ..tad es vienmeer kaapju atpakalj :D

es ļoti gribētu tikt galā ar savu nepacietību un to,ka man vajag visu un uzreiz.

es nelamājos un ļoti nepatīk,ja citi to dara.

Jā, kopumā patīku! :) nav ideāli, bet ir ok :D

Nepatīk runāt ar vulgāriem cilvēkiem un ar tiem, kuri tik to vien dara kā runā un saka pašsaprotamas lietas, par kurām nav jēgas runāt vai par tēmām, kas mani neinteresē. Un tad es izliekos, ka klausos un māju ar galvu vai bezkaunīgi klusēju, neko neatbildu un 2. saprot, ka jāaizverās. Šī droši vien ir arī mana sliktā īpašība. :D

un es diemžēl lamājos

ja es nedzirdu jautājumu,tad vienmēr saku-nezinu- jo kauns pārjautāt :D

pa ielu eju ar lielām saulesbrillēm,jo nepatīk,ka citi skatās acīs.
vispār esmu dīvaina,laikam :D

man ir grūti klausīties ko man stāsta, piemēram, ja draudzene stāsta kaut ko šausminoši interesantu ( vismaz viņai tā liekas, bet man NĒ ) es nespēju, man ir grūti koncentrēties uz viņu. tā ir mana slikta īpašība, es gribētu iemācīties vairāk klausīties citos.

un atkal lepojos par sevi kad tā vietā, lai iemestu, piemēram, bikses skapī, es viņas saloku un ielieku smuki :D tā teikt, audzinu savu raksturu.

Nezinu, it ka esmu apierinata ar sevi kopuma, bet ja saku cilat visu atseviski, ta galigi ne ... Es neesmu ar sevi pilniba apmierinata - tur varetu nomes, tur varetu piedomat, tur tas tur shitas.. Bet es loti sevi milu!

buutu laimiiga, ja iemaaciitos piedot. pagaidaam taadu lietu nepaziistu un savienojumaa ar ljoti labu atminju, tieksmi uz atriebiibu un cilveeku nemiileeshanu kaa taadu, tas var kluut par lielu apgruutinaajumu. veel jo projaam ieksheeji neesmu piedevusi meitenei no beernudaarza par manu kraasaino ziimulju salaushanu un manis apbizjoshanu un diez vai buutu laipna pret vinju, ja tagad satiktu. tas taa - piemeeram.

Raksturs mani apmierina pilnībā,kaut arī manī slēpjas egojisma un velnuma pērles,bet lai vai kā pilnveidojos(vairāk priekš sevis nevis priekš citiem):)
Ar izskatu arī esmu apmierināta,jo ja kas nepatīk,tas jebkurā gadījumā ir maināms kaut vai matu krāsa,stils utt.

Man arī ir ļooooti laba atmiņa,kas citreiz varbūt traucē,jo es arī ļoti labi atceros sliktās lietas un bieži vien arī tās citiem pieminu. It kā jau neesmu ļaunatminīga,bet kas sirdī iesēžas,to tik ātri neizmetu.

Izskatā neesmu ar sevi apmierināta pilnīgi noteikti.

Citādi - pāris mēnešus atpakaļ sanāca saņemt daudzu paziņu un draugu raksturojumus par mani, no tiem izvilkums bija tāds - skaidri zina savus mērķus un visu enerģiju velta tā, lai iecerētajā sasniegtu maksimumu, zina, kā mīlēt sevi un neuzņemties darīt to, ko nevēlas, ja tas ir iespējams. Sievišķīga, ar neviltotu interesi par mākslu, var smieties par pilnīgi visu, mīl atrasties komfortā, sirsnīga un pozitīva, spēj pārsteigt ar komentāriem, ir savi uzskati un pieeja dzīvei.
Protams, neko sliktu jau citi nerakstīja, jo tas nebūtu taktiski, taču to varu uzrakstīt pati - esmu slinka, niķīga, bieži vien trūkst apņēmības, mēdzu runāt un tikai tad domāt, kā arī ignorēt citus, ja viņu teiktais man nešķiet interesants, vienmēr savs sakāmais jāpasaka pirmajai, brīžiem trūkst respekta pret vecākiem cilvēkiem un pieklājības. Nemāku zaudēt.

Dzīves uztverē - mācos visu tvert vieglāk, tādēļ šovasar visam saku JĀ!

Varu teikt, ka esmu ambicioza, pacietīga, apdomīga, audzināta, emocionāla, jutekliska, bet ļoti neizlēmīga.
Gossip Girl citāts no Blair Waldorf arī ir par mani: ONLY MY BOYFRIEND GETS TO TOUCH MY HAIR! Nezinu, kāpēc, bet man izraisa ārkārtīgu nepatiku un agresiju, ja svešie sāk aiztikt vai, nedod Dievs, raustīt manus matus, tos apjūsmojot. Vienīgais, kas drīkstētu tiem pieskarties, ir mans puisis, un tajā epizodē es Blēru saprotu par visiem 100%, tāpēc arī man tas palika atmiņā.
Un ar nokaitināšanu man ir tas pats, kas DIO - izdarīt to ir ārkārtīgi grūti, bet, ja kāds to panāk, tad bīsies visi, kas patrāpīsies man ceļā, jo tad esmu neapstādināma. Bet tas jau Vēršiem ir raksturīgi :D Turklāt, ņemot vērā manus gēnus, tur pat nav, par ko brīnīties. :D
Cilvēku, kas man ir ļoti tuvi, man ir ārkārtīgi maz, bet par tiem pašiem esmu gatava līdz pēdējam palīdzēt, cīnīties un ziedoties. Dažbrīd liekas, ka citiem esmu gatava palīdzēt vairāk, nekā spēju to sev. Laikam tas ir gan labi, gan slikti.
Esmu ļaunatminīga, cilvēkus, kas mani ir ļoti aizskāruši un sāpīgi darījuši pāri, izsvītroju no savas dzīves bez iespējas laboties.
Vēl man ir slims uzskats, ka cilvēkiem nevar uzticēties, lai arī pati esmu uzticīga un arī uzticama persona - pat bail iedomāties, cik daudz noslēpumu uzticēts, ko paņemšu līdzi kapā.
Runājot par auguma uzlabojumiem, domāju, to nav vērts uzskaitīt, jo sporta zāle nav nekāds dižais brīnums, tikai jāiet uz jādara - tad arī būs rezulatāti :) Būtībā man patīk, ka esmu sievišķīgu auguma aprišu īpašniece, tik šo un to varētu uzlabot :)
Vēl man ir milzīgs potenciāls, tā vien liekas, ka visas kārtis rokās, bet jāiemācās to pareizi izmantot un ievirzīt īstajās sliedēs :)
Bet man nepatīk citu cilvēku reakcija uz manu izteiksmīgo mīmiku - tad, kad citi apgalvo, ka esmu dusmīga, patiesībā vnk esmu nogurusi, un reti kurš to saprot un pieņem. Mani sadusmot ir gandrīz neiespējami, tad jau drīzāk man iestāsies totāls pofigisms. :D

jā, es sev patīku! :)
man patīk, ka pamazām veidoju karjeru no tā, kas mani aizrauj, daru to labi un esmu novērtēta. man patīk, kā es izskatos. un visvairāk man patīk tas, ka esmu pārkāpusi pāri tīņu gados sačakarētajai domāšanai un tagad spēju uzturēt veselīgas attiecības

vispār esmu ļoti mierīgs cilvēks. man patīk savā nodabā darboties (ļoti nopietni attiecos pret izvēlēto profesiju un hobiju) un nejaukties citu darīšanās. citi gan dažreiz uztver to kā vēsumu un augstprātību -- jā, iespējams, es gribētu būt nedaudz atvērtāka

Vēl man ir sindroms - VISU vai NEKO! Bieži vien mēdzu ieslīgt galējībās - vai nu labajās, vai arī sliktajās.
DIO - man arī izraisa spontānu nepatiku un atgrūž cilvēki, kas man pieskaras bez jebkāda iemesla.
curious - es arī labprāt uzlieku lielas saulesbrilles, lai izvairītos no pālieku lielas lūrēšanas no apkārtējiem, kad, piem., esmu uzvilkusi atklātāku ietērpu un jūtu pārspīlētu uzmanību, bet pati jūtos super-labi :)

Es sev nepatiiku. Ne vizuaali, ne moraali. Esmu ljaunatminiiga, skaudiiga ( kaut gan kaa to njem... Varbuut ne skaudiiga, bet man arii gribeetos, piemeeram, krutu telefonu, kuru shobriid nevaru atlauties) , briesmiigi egoistiska, skopa , neiecietiiga, nezinu ko noziimeee pacietiiba... Labaas iipashiibas.. Hmm... Es ljoti piekjeros savai otrai pusiitei ( protams, nejau kaut kaadam pieguleetaajam, bet otrai pusiitei, kas man ir gadiem ilgi, nevis uz meenesi... Taadas attieciibas man veel nav bijushas, tas laikam arii plus man ) , miilu, dievinu, lutinu vinju, apchubinu, skatos virsuu un priecaajos par savu laimiiti. Vinjam gan es dodu visu, neesmu pat egoistiska. Arii savu gjimeni dievinu. Pret draugiem gan, nez kaapeec, neesmu tik jauka, lai arii cik vinji man tuvi buutu. Nemaaku teikt kaapeec. Pashlaik nav " gribeeshanas " mainiities, jo neviens man nav teicis, ka esmu nejauka. Varbuut taapeec, ka es to iipashi neraadu, bet sirdii esmu ragana :D