Aria, nav gluži no patversmes ņemts, bet no ielas. Ļoti šaušalīgs gadījums bija: likvidējās noliktava, tāpēc sargsuns nebija nevienam vajadzīgs, to izmeta kā kaut kādu vecu mantu, mans vīrs atrada to izraktā bedrē netālu no tām noliktavām - blusainu, slimu, novārgušu, gandrīz kājās neturējās. Paņēmām, izārstējām, tas arī bija adaptācijas posms, tagad ir laukos kārtīgs sargsuns un nevienu pateicīgāku suni par viņu es nezinu. Sajūta tāda, ka viņš jūt, ka mēs viņam dzīvi izglābām un visvairāk par visu grib mums iepatikties, izkalpot, klausīt...