mistika vai vienkārši sakritība

Lab, joki pie malas. Kad man pirms vairākiem gadiem kapos sāka dzīties pakaļ skaļi ķērcošas vārnas, lidojot tikai kādu metru virs galvas, tad smiekli man vis nenāca. :D Sajūtas kā šausmu filmā, tiešām. Pēc tam ieraudzīju, ka uz viena kapa sēdēja vārnu mazulis, laikam izkritis no ligzdas. Tāpēc šīs bija tā satrakojušās.

tizlenes

Manuprāt, šī nu atkal ir tēma, kur var būt dažādi viedokļi- atkarīgi no audzināšanās, paražām ģimenē, personīgās pieredzes,utt,utt..
Man bērnībā arī mācīja, ka no kapiem neko nedrīkst nest uz mājām (ar to domājot kādas puķītes, zariņus, čiekurus- nu ko jau mazs bērns var iedomāties paņemt!). Ja es aizmirstu lietussargu, tad gan aizcilpotu tam pakaļ!
Bet šā kā tā man ir iemācīta/ieaudzināta kaut kāda sava veida attieksme pret kapiem.. neskraidīt, skaļi nerunāt,u.c.

ak jā- un es arī neiespringstu meklējot atbildes- kāpēc tieši tā?!
Tāpat no bērnības atceros, ka reiz bijām berēs un tajā mājā bija aizklāti spoguļi- es to pieņemu un nedomāju kāpēc tā.. šajā tēmā vispār nemeklēju atbildes vai cenšos ko atrisināt no zinātniskā viedokļa..

Ar spoguļiem tas ir elementāri un nav nekāda māņticība. Spoguļi uzsūc enerģiju. Spoguļa priekšā nav vēlams pat dusmoties, raudāt, utt. Bet nāves enerģētika taču ir vēl sliktāka cilvēkam, tāpēc tie arī tiek aizsegti.

Piekrītu, ks tas atkarīgs no audzināšanas. Arī mani jau no agras bērnības audzināja, ka no kapiem neko nedrīkst ņemt, tā galu galā ir elementāra cieņa pret to vietu. Protams, nerunāju par neapzināti aizmirstām mantām, bet tādām lietām, kas tur ir apzināti noliktas, iestādītas vai vnk atrodas tajā teritorijā. Reiz pat gadījās tā, ka noliku uz kapiņa plastmasas mantiņu, otrajā reizē, kad aizbraucu, gribēju savākt atpakaļ, bet ome neļāva. Arī tagad aizbraucot, pēc daudziem daudziem gadiem, tā mantiņa tur stāv :)

Atceros bērnībā pieaugušie vienmēr stāstīja, ka no kapiem neko nedrīkst nest mājās, plēst puķītes, utt.
Piemēram man tas liekas pašsaprotami un šķiet, ka visi to zina.
Manā ģimenē neviens nav kristīts vai apsēsts ar reliģiju.

es arī esmu diezgan māņticīga un dažreiz pati vēl kkāds māņticības izdomāju (par kurām pēctam pasmejos), bet nu jūs esat smieklīgas. Pašas kā kkādas omes perās - ņē, ņoteikti ņenes. NEDRĪIIIKST! Tiešām kā Jasmīna teica, ka pats beigās mājās no kapiem nedrīksti nākt :D

atgādināja šito http://www.youtube.com/watch?v=8tataZ12Jao

Es uz kapiem eju "ciemos", un no ciemiņiem nemēdzu neko ņemt... ja aizmirstu lietussargu, aizietu pakaļ, pasmaidītu un pateiktos radiņiem, ka atgādināja. Rezumē - tver visu vieglāk. Tās, kas saka, ka pēc kapiem pat rokas mazgā... nez, ienākot mājās no baznīcas tās aplaizāt? Loģiski, ka ienākot mājās cilvēks novelk ielas apavus un nomazgā rokas...