Sveikas,
pameklējot, es droši vien varētu te atrast 101 atbildi uz maniem jautājumiem, taču gribas kaut ko vairāk par jā vai nē.
Esmu kopā ar draugu mazliet vairāk nekā divus gadus, viņš ir mana pirmā lielā mīlestība, pirmais vīrietis, rozā brilles, lovīte utt. Nu jau vairāk nekā pusgadu jūtu, ka vēlos attiecības pārtraukt, jo nav ne dzirkstelītes, ne droši vien arī vēlmes to dzirkstelīti atjaunot. Šovasar bijām pašķīrušies uz neilgu brītiņu, bet es biju tā, kas sāka zvanīt, likās, ka man viņa ļoti pietrūkst un nu atkal būs taureņi vēderā. Bija jau arī, pirmajā reizē, kad skūpstījāmies pēc šķiršanās.. Tagad - atkal jūtos tā, it kā šīs attiecības ir slogs. Pašlaik atrodamies dažādās pilsētās, gandrīz nesazvanāmies, pareizāk sakot, sazvanāmies tikai tad, kad zvana viņš.. Es gribu satikties ar citiem, nejūtos vēl iztrakojusies, gribu atkal to foršo pirmā randiņa sajūtu & nevēlos, lai mans pirmais, būtu arī mans pēdējais, bet visu laiku grauž sirdsapziņa, jo viņš tiešām ir gandrīz ideāls - nekad nestrīdās, piekāpjas, ir jauks, uzmanīgs, MĪL mani.
Nevēlos nekādus muļķīgus padomus, tikai diskusiju par šo tēmu un varbūt arī citu pieredzi.
7
