Atceros, ka, kad biju maza, naiva, sāku sarakstīties ar vienu angli. Nu tāds vīrietis. Biju kārtīgi ieķērusies. Šis ar sāka stāstīt, ka gribētu iepazīstināt ar ģimeni utt. (kādu gadu vai divus regulāri sarakstījāmies, katru dienu laikam :D ), bet, kad viņš pateica, ka brauks uz Latviju, vēlētos mani satikt, redzēt dzīvē... tad man palika aukstas kājas, nobijos, bloķēju viņu visos iespējamajos veidos, lai gan tik ļoti vēlējos viņu satikt... Nožēloju to, bet kas bijis, bijis.