Kumeliņš - nav tā, ka viņam pakļautos, es izsaku savu nostāju un uzklausu arī viņa un atrodam kaut kādu kompromisu, bet tas ir tikai tāpēc, ka viņš negrib ieslīgt dziļās sarunās par attiecībām. Viņam patīk, ka es visu nosaku kas un kā, bet vēlētos arī, ka viņš reizēm izrādītu savu iniciatīvu.
Mums ir labi līdz brīdim, kad viņš vnk sāk neko nedarīt un nedomāt, un tad man uzrauj dusma, par to, ka viņš vīrieša cilvēks būdams, nevar palīdzēt kur viņa roku vajadzētu.
Krista - cieņa - palīdzība, atbalsts, respektē manu viedokli, pateicība, cilvēciska attieksme utt. uzmanības apliecinājumi - atceras apsveikt svētkos, dodas kopā kkur pavadīt laiku. tādā garā.
Mēs vnk runājam, un viņs nemz neko nesaka, tikai aha, aga, mhm, uutt, jaa, nee, ok, labi. Prasu, ko viņš domā: viņs tikai - niu taisnība jau tev ir, ko tad es citu varu teikt? Hmm
tai pat laikā viņš saceļ brēku, ka neesmu apmierināta ar viņa atbildi un rīcību. un kad saku, ka viss, pietiek, tad nē, tā nevar.
Varbūt viņs pārak noguris, jo pašlaik strādā pastāvigā darbā?