Kauns

Ir bijušas reizes, kad nākošajā dienā ir pamatīgs kauns un vēl tagad ir kauns, tāpēc tādas lietas cenšos aizmirst. Kaut vai tas, ka brāļa draugiem pa ''foršo'' sakomentēju bildes draugos, tas jau bija daudzus gadus atpakaļ, bet tas nemaina faktu, ka viņi ir daudzus gadus vecāki par mani. Nepatīkami atcerēties neveiksmīgi sajauktu alkoholu reakciju uz manu organismu. un protams ir sarunātas tādas lietas, par kurām patiešām vajdzēja paklusēt! Un lai šīs lietas neatkārtotos, cenšos izvairīties no alkohola lietošanas. :)

Laikam tāda ir arī mana vājība, iedzerot un mazliet par daudz sākt flirtēt, vairāk runāt, teikt draudzenēm, draugiem, cik ļoti viņus mīlu. Un,protams rakstīšanas bijušajiem, tāpēc man vairs viņu kontaktu nav telefonā... Tad vēl ir slieksnis, kad kļūstu agresīva un riebīga, esmu pat kasījusies, lamājusies ar puišiem un meitenes aizstāvējusi no viņiem.. :D smieklīgi atcerēties (tikai ne nākamajā dienā)

Un nezinu kāpēc, bet meitenes paliek vaļīgākas iedzerot! Varu derēt pusei un vairāk tā ir!
Es pati esmu ar to saskārusies ļoti daudz reizes. Man kauns atzīt, bet vienreiz es pati piedāvājos puisim. Labi, ka viens cits draugs mani savāca un aizveda mājās :D Tagad smieklīgi, bet tad nedēļu jālien zemē no kauna :D Tas par ko citi runā pēc tam, man īpaš neinteresē.